Maršruts brīvdienām: Abavas senlejas ainavu dārgumi un ūdenskritumi

Turpinājumā lasi "Mana karte" veidotāju piedāvātos Abavas senlejas apskates maršrutu pieturas punktus.

Ja dodies uz ainaviski skaisto Abavas senleju, ieteicams to darīt jau pašā rīta agrumā līdz ar pirmajiem saules stariem Pūzurkalna virsotnē, tad doties tālāk cauri vairākām dabas takām un dienu noslēgt Sabiles pilskalnā. Abavas ieleja veidojusies pateicoties ledāju kušanas ūdeņu izrasītajiem erozijas procesiem, tāpēc te vērojama liela ainaviskā daudzveidība – stāvi upes krasti, dolomīta atsegumi, sānu gravas, pļavas un nogāzes, kā arī avoti, kas iztek upes terašu nogāzēs.

No Puzūrkalna dodies uz Kandavas vecpilsētu, pēc kuras apskatīšanas interesants apskates objekts ir Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma stadions, kurā ir āra peldbaseins ar dažāda ausgtuma lēkšanas torņiem. Nākamais pieturas punkts ir apmēram četrus kilometrus garā Čužu purva taka un sēravoti. Lai gan krāšnākā tā ir jūlijā un augustā, kad zied krūmu čužas jeb klinšrozītes, purva taka ir skaista pastaigu vieta jebkurā gadalaikā.

Pēc pastaigas pa purva taku dodies uz Kandavas mācītājmuižu, pie kuras paveras lielisks skats uz Abavas senleju. Pēc tam netālu viens no otra atrodas teikām un nostāstiem apvītais Velna akmens un Velna ala. Velna alas krastos redzami pelēkā smilšakmens un dolomīta iežu atsegumi, tā ir vairāk nekā 8 metrus dziļa, un tās apjomīgākā vieta ir pusotru metrus augsta un vairāk nekā metru plata. No šīs vietas jāiziet uz Imulas dabas taku, kas ir apmēram 4 kilometrus gara un skaistākā ir tieši tagad pavasarī, kad zied zilās vizbulītes, baltie un dzeltenie vizbuļi, pavasara debestiņa.

Interesants objekts klajā vietā ir akmens krāvumi un, kad tad apskatīts, jādodas uz "Druzbazu" botānisko taku, kas īpaši patiks botānikas cienītājiem. Taka vijas augšup un lejup pa nogāzi cauri Abavas ielejai raksturīgajām pļavām un veidota divos lokos, no kurām īsākā ir nedaudz garāka par kilometru, garākā – divi. Te var redzēt vienu no blīvākajām un skaistākajām kadiķu norām Latvijā.

Pēc takas apmeklējuma nākamais pieturas punkts ir leļļu dārzs Sabilē vīna kalna pakājē, kurš pats par sevi ir spilgtākais un atpazīstamākais Sabiles simbols. Vīna kalns ierakstīts Pasaules Ginesa Rekordu grāmatā kā vistālāk uz ziemeļiem esošais vīna dārzs, kur brīvā dabā aug vīnogas. Pēc šīs vietas pameklēšana pienācis maršruta noslēgums Sabiles pilskalnā, no kura ir brīnišķīgi skati saulrietā.

Zināji, ka arī Latvijā ir ūdenskritumi, turklāt vienā apkaimē iespējams apmeklēt pat veselus astoņus? Ja nē, tev noteikti jādodas vienas dienas ekspedīcijā lūkot lielākus un mazākus ūdenskritumus, no kuriem katrs ir īpašs un redzēšanas vērts.

Ūdenskritumu apskates maršruts sākas Pedvāles mākslas parkā, pēc kura apmeklējuma jādodas uz Brinkenu kapliču, zem kuras esot īstas kapenes un, kā vēsta nostāsti, eja zem Abavas. Pēc to apmeklēšanas pastaigā caur Sabili jāmeklē tā saucamais Ziedoņa akmens soliņš un no šīs vietas ceļš turpinās pāri Sabiles vīna kalnam uz 1,7 metrus augsto Virsaišu ūdenskritumu. Tas atrodas dziļā Virbupes sāngravā, tāpēc te izbaudāma civilizācijas maz ietekmēta daba. Pēc šī ūdesnkrituma apmeklējuma ceļš turpinās uz vienu no populārākajiem apskates objektiem Latvijā – vairākpakāpju ūdenskritumu Abavas rumbu. Ūdens plūst pa dolomīta kāplēm, veidojot 35 metrus platu un apmēram vienu metru augstu kritumu.

Pēc Abavas rumbas apskates laiks doties uz Sventes ūdensdzirnavu drupām un tad – Zārvalka ūdenskritumiem un daudzpakāpju nelielo Veģupītes ūdenskritumu. Nākamā pieturvieta ir alas – Māras kambari un Laupītājsala. Interesanti, ka, lai gan Laupītājsala ir divreiz lielāka par Māras kambariem, tā ir mazāk zināma. Tās garums ir 11 metri, griestu augstums alas telpā – vairāk nekā 2 metri. Māras kambari ir trīs alu komplekss, kas sastāv no kanjonveida gravas, kuras augšgalā ir strauta ūdenskritums.

Maršruta noslēgumā jādodas apskatīt tirkīzzilo nomaļo Lāčkroga ezeru, Lielrendas kaļķu cepļa drupas un visbeidzot – Īvandes ūdenskritumus. Tie atrodas 200 metru attālumā viens no otra un upītes krastos redzami nelieli dolomītu atsegumi. Lielākais ir apmēram 2 metrus, mazākais – nedaudz vairāk nekā metru augsts.