Pastkartīšu cienīgas ainavas – ceļojums uz Romu un gleznaino Positano

Uz Spāņu kāpnēm kopš 2019. gada nav atļauts sēdēt. Un, kā dzirdējām, arī ēst un kāpnes
apzīmēt. Varasiestāžu aizrādījumu neievērošana varot maksāt ap 400 eiro lielu soda naudu.
Līdzīgi noteikumi attiecas arī uz citiem vēstures pieminekļiem Romā. Daudzviet pamanījām policijas ekipāžas, kas patrulē un uzmanīgi pieskata tūristus, lai šie noteikumi tiktu ievēroti. Pie Trevi strūklakas, piemēram, dežūrēja trīs ekipāžas – policistu svilpienus dzirdējām ik pēc divām-trim minūtēm.

Toreiz, 2016. gadā, kad uz Romu atbraucām ar stopiem, es te iemetu monētiņu – par to, lai kādu dienu atgrieztos. Un te nu es esmu. Nostrādāja! Lasīju, ka katru dienu Trevi strūklakā tiek iemesti vismaz 3000 eiro, bet, piemēram, 2016. gadā no tās tika izzvejots 1,4 miljons eiro. Naudiņa tiekot tērēta, lai palīdzētu pilsētas trūcīgākajiem iedzīvotājiem un bēgļiem.

Kolizeju pirmoreiz ieraudzīju naktī. Tas bija viens no pirmajiem objektiem, kuru stopēšanas piedzīvojumā apskatījām Romā. Tā nakts vispār bija īpaša. Mēs ar draudzeni, šķiet, toreiz izskatījāmies tik apmaldījušās, ka mūs uz ielas uzrunāja kāda dāma – romiete Sabrina. Pāris minūtes vēlāk mēs atradāmies Sabrinas auto un kopā ar viņu vizinājāmies pa Romu.

Ļoti vēlējāmies redzēt Kolizeju un arī turp mūs šī nupat satiktā dāma aizveda. Un tas bija tik īpaši – ieraudzīt izgaismoto, arī tumšajā diennakts laikā ļaudīm ielenkto vēstures brīnumu – vienu no galvenajiem iemesliem, kura dēļ mērojām vairāk nekā 2500 kilometrus garo ceļu Rīga-Roma. Šoreiz – nieka trīs stundu lidojums ar "airBaltic" un Roma sasniegta.

Ieejas maksa Kolizejā ir 18 eiro, biļeti var nopirkt tikai tiešsaistē (vismaz šobrīd). Ar iegādāto ieejas karti apskatīt iespējams arī Palatīna kalnu un Romiešu forumu.

Par apskates objektiem Romā ir ļoti grūti uzrakstīt. Šī pilsēta ir kā muzejs, kurā katrs stūrītis ir radīts, lai to apbrīnotu.

Plānojot savu ceļojumu uz šo romantisko pilsētu, redzēsiet – apskates objektu saraksts ir mežonīgs. Te dažas no vietām, kuras ir vērts iekļaut savā "Romas brīvdienu" maršrutā:

Valsts pašā Romas sirdī. Mazākā valsts pasaulē, kura sevī ietver Sv. Pētera Baziliku ar 550
pakāpienu augstumā esošu skatu torni, Vatikāna muzeju – 54 fantastisku galeriju kompleksu,
Siksta kapelu ar Mikelandželo slavenajām griestu freskām.. un ne tikai. Vatikāna muzeju kompleksā var pazust uz vairākām stundām (kārtīgai apskatei nepieciešamas vismaz 3-4) – lasīt, pētīt, brīnīties un mācīties. Vatikāns ir īstā vieta mākslas, arhitektūras un vēstures fanātiķiem. Apkārt mazajai valstij ir uzbūvēta augsta akmens siena, kas kalpo kā valsts robeža.

Ieeja Sv. Pētera bazilikā ir bez maksas, taču skatu torņa apmeklējums maksā 10 eiro. Jāliek aiz auss, ka, lai apskatītu baziliku, būs jāizstāv kārtīga rinda. Gaidīt rindā var nākties no 20 minūtēm līdz pat 2-3 stundām.

Ieejas maksa Vatikāna muzeju kompleksā ir 17 eiro, studentiem – 8 eiro. Biļetes var iegādāties uz vietas, bet tādā gadījumā atkal jāstāv rindā. Savā ceļojumā 1. aprīlī mēs to izstāvējām aptuveni 40 minūšu laikā. Ja biļetes uz muzeju kompleksu ir iegādātas internetā, rindā nav jāstāv. Tad gan ieejas maksa ir nedaudz augstāka un ir nepieciešams rezervēt konkrētu apmeklējuma datumu.

Eataly – šo uzrakstiņu pamanīju uz kāda reklāmas plakāta lidostā. Pasmaidīju par to, cik precīzi. Itālija ir zeme ne tikai mākslas, arhitektūras, kultūras un vēstures baudītājiem, bet arī ēstmīļiem. To zina visi. Kruasāni, gelato, dažnedažādākās picas, pastas.. Un tās jūras veltes – austeres, gliemenes, garneles, kalmāri! Un tam visam ik reizi klāt – mūsu nu jau iecienītais "Limoncello Spritz". Itālija ir izgaršota un pāris receptes ir pārvestas arī mājās.

Positano pavisam noteikti ir viens no manējiem! Pat pašiem itāļiem šī ir ideāla vieta brīvdienām – gleznaina lokācija, romantiskas pludmales, debešķīgi gards ēdiens un atspirdzinošie "Limonchello Spritz" kokteiļi jebkurā gadalaikā.

Positano atrodas vairākas atpūtniekiem draudzīgas pludmales – "Fornilo", "Spiaggia" un "Arienzo" pludmale. Pilsētā jāizstaigā arī nedaudzie suvenīru veikaliņi, tostarp krāšņie keramikas trauku veikali, piemēram, "Ceramica Assunta". Pilsētas centrā atrodas glītā "Santa Maria Assunta" baznīca.

Noteikti jāpiestāj Positano villas "Hotel Poseidon" restorāna terasē un jānobauda kāds gards dzēriens ar iespaidīgo skatu uz pilsētu. Tāpat ir vērts nobaudīt skatu uz Positano no kuģīša.

Netālu no pilsētas atrodas arī ikoniskais "Fiordo di Furore" tilts – arī to iesaku iekļaut savā brīvdienu plānā.

Vērts nokļūt arī pie fotogēniskā Positano augļu stendiņa, kas atrodas nedaudz ārpus Positano – ceļā uz Praiano. Fotogrāfijas tur sanāk fantastiskas. Turklāt, esmu dzirdējusi, ka pats augļu
pārdevējs Salvatore ir riktīgs spečuks fotografēšanā un labāko pozu demonstrēšanā.

Ja ir iespēja šajā Itālijas pusē pakavēties ilgāk – dariet to. Amalfi piekraste ir pilna ar pastkartīšu
cienīgām ainavām. Positano, Sorento, Praiano, Ravello... un skaistā Kapri sala!

Ceļu Roma-Positano mēs mērojām ar trīs transportlīdzekļiem: vilciens Roma-Neapole, vilciens
Neapole-Sorento un autobuss Sorento-Positano. Garš un sarežģīts ceļš, kuru diemžēl neiesaku
un nākamreiz noteikti tā nebrauktu. Ceļā (ar pārtraukumiem) kopā pavadījām astoņas stundas.

Vilcienu biļešu cenas ļoti svārstās, atkarībā no vilciena izbraukšanas laika un braukšanas ātruma. Mēs nopirkām turp-atpakaļ biļetes no Romas uz Neapoli vietnē "Omio.com" par 30 eiro. Tomēr biļetes var iegādāties arī dzelzceļa staciju kasēs un automātos. Vilciens Neapole-Sorento maksāja vien divus eiro, bet autobuss no Sorento uz Positano – 1,50 eiro. Arī šīs biļetes var nopirkt dzelzceļa un metro staciju kasēs, vai, piemēram, tabakas izstrādājumu veikaliņos. Iekšā transportlīdzeklī gan biļetes nopirkt nevar. Kopumā ļoti izdevīgi, bet, kā jau minēju – sarežģīti.

Tā vietā daudz ērtāk būtu pa taisno lidot uz Neapoli un, piemēram, no turienes īrēt auto un braukt, kur vien sirds kāro. Ar auto vai rollerīti iesaku izbraukāt visu Amalfi piekrasti un izbaudīt skatus ne tikai Positano, bet arī Sorento, Praiano, Amalfi un citās krasta pilsētās. Jāatceras gan, ka auto noparkošana uz šaurajām mazpilsētu ieliņām nebūs medusmaize.

Tomēr, protams, no pilsētas uz pilsētu var pārvietoties arī ar sabiedrisko transportu. Biļešu cenas ap 1,50 eiro – nav dārgi.

Positano ir ļoti kalnaina pilsēta. Dažas ieliņas ir ļoti šauras un stāvas, tāpēc pat 3-4 stundu pastaigu kājas ļoti jūt. Tomēr ieliņas ir skaistas – gribās staigāt tāpēc vien, lai nepalaistu garām kādu īpaši glīti izdekorētu mājas sienu, vietējo veikaliņu vai nejauši atrastu skatu punktu uz pludmali vai kalniem. Ir jāizvēlas – staigāt augšā/lejā vai braukāt ar vietējo pilsētas busiņu. Arī tas nemaksā dārgi (1,30 eiro) un kursē apkārt visam Positano katru stundu. Mēs nostaigājāmies, bet, tuvojoties vakaram, lēcām busiņā un aizbraucām līdz tā galapunktam "Nocelle". Vēl viens fantastisks
leņķis uz pilsētu.

Protams, šis saraksts var palīdzēt tikai aptuveni saprast potenciālās izmaksas. Tuvojoties vasarai, pieļauju, šī informācija vairs nebūs aktuāla – izmaksas augs.

Sešās dienās Itālijā mēs paspējām izstaigāt lielu daļu (vismaz tā šķiet) Romas, izmaldīties Vatikānā, aizbraukt pastaigāties uz picu dzimteni Neapoli, nokļūt un iemīlēties Positano. Laiks paskrēja. Bet, atgriežoties mājās, ir sajūta, ka pagājusi nevis nedēļa, bet mēnesis. Tik daudz redzēts un iepazīts, tik daudz sajusts un izbaudīts. Runājot par mīļākajām "kur būt" vietām pasaulē, šķiet, mana topa pirmajai vietai ir parādījies spēcīgs konkurents.