Dodies dabā skatīt Latviju. Šoreiz apskatīsim maršrutu Gaujā (apdzīvotā vietā pie Carnikavas) un tās apkārtnē. Attālums no Rīgas centra ap 30 kilometri – 30 minūšu brauciens ar auto vai 40 minūšu brauciens ar vilcienu un būsi jau maršruta sākumpunktā, ja dodies no galvaspilsētas centra. Sākumpunkts man bija Gaujas dzelzceļa stacija, kur iespējams nokļūt ar vilcienu vai auto. Vienlaikus sākumpunkts ir atkarīgs no katra paša, jo maršruts ir apļveida un to iespējams sākt no jebkura punkta.
Maršruts ir diezgan klasisks – pa priežu mežiem un samērā viegls. Maršruts ved sākumā no Gaujas ciemata līdz Gaujas ietekai jūrā, kur būs iespēja vērot nelielos stāvkrastus, Garezerus, baudīt Latvijas priežu mežus.
Maršruts: Gauja–Gaujas ieteka jūrā–Gaujas pludmale–Garezeri–Ummis–Gauja
Gauja
Gauja ir Latvijas garākā upe, kas stiepjas 452 kilometru garumā. Daudz ūdeņu Gauja uzņem no avotiem un sīkiem strautiem, tādēļ pēc spēcīgām lietusgāzēm upes augšdaļā ūdenslīmenis strauji paceļas arī lejtecē. Gauja ir viena no retajām lielajām Latvijas upēm, kura saglabājusi tās dabisko izskatu, un Gaujas grīva ir lieliska vieta, kur vērot upes un jūras mijiedarbību.
Garezeri
Garezeri ir unikāli ģeoloģiskās izcelsmes ziņā, un tie ir izteiksmīgākie jomu ezeri Latvijā, kā arī vienīgie šādas izcelsmes ezeri Vidzemes jūrmalā. Savdabīgie jomas izcelsmes ezeri ir izstiepti 3,5 kilometru garā teritorijā un ietver trīs šauru (180–220 metru) ezeru virkni. To veido Ziemeļu Garezers, Vidus Garezers un Dienvidu Garezers.
Garākais un dziļākais no tiem ir Vidus Garezers, kas stiepjas 1,45 kilometru garumā un tā vidējais dziļums ir divi metri, savukārt dziļākajā vietā – četri metri.
Garezeri ir dabīgi veidojušies un maz aizauguši tā saucamie brūnūdens ezeri, kuriem raksturīgi lielākoties sausi, smilšaini vai kūdraini krasti. Krastu ziņā vairāk izceļas ezeru rietumu daļa, kur slejas stāvas kāpas, bet austrumu pusē pārsvarā ir līdzens. Rietumu krasts zemsedzes izmīdīšanas dēļ atsedzis kailas smiltis, tāpēc izveidojusies "pludmale".
Vērojama arī purvu daudzveidība, tai skaitā augstais purvs, kas daļēji aizaudzis ar priedēm un bērziņiem. Garezeri ir īpaši ar saviem biotopiem – piemēram, niedri (Phragmites australis), grīšļiem (Carex elata), šaurlapu vilkvālīti (Typha angustifolia) un Dortmana lobēliju (Lobelia dortmanna) audzēm. Par unikālu tiek uzskatīta tieši to veģetācija ezeros.
Ummis
Ummis (arī Ummas ezers, Umu ezers) ir beznoteces dzidrūdens ezers Ādažu novada Carnikavas pagasta Piejūras dabas parka teritorijā. Šis ezers ir viens no retajiem dzidrūdens ezeriem Latvijā, tāpēc peldēties šajā ezerā ir aizliegts, lai saglabātu ezera unikālo, oligotrofo vidi. Tā kā šis ir beznoteces ezers, piesārņojot ūdeni ar organiskajām vielām, ezeram draud eitrofikācija un tā unikālā dabas vērtība var tikt neatgriezeniski zaudēta. Tāpat aizliegts celt teltis un kurināt ugunskurus pie ezera, tā apkārtnē, kā arī citviet Piejūras dabas parkā.
Atrašanās vieta: Gauja (aptuveni 30 kilometri no Rīgas centra)
Nokļūšana: ar auto vai sabiedrisko transportu
Garums: 17 kilometri (apļveida)
Segums: meža takas, smiltis, zemes ceļi, asfalts
Grūtības pakāpe: viegls
Piezīmes:
Šis maršruts ir samērā viegls bez lielām reljefa izmaiņām, tāpēc noteikti iesakāms ikvienam. Maršruts tika noiets 2022.gada 23. aprīlī. Šī maršruta takas, meži noteikti ir baudāmi ikvienā no gadalaikiem.
Dodoties dabā, atceries – ko atnesi, to aiznes!
Ar citiem Edgara Pleša piedzīvojumiem un ieteikumiem ceļojumiem var iepazīties viņa blogā "Travelfree.lv".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
