Gar Mergupes kreisto krastu Mālpilī vijas labiekārtota un apmēram sešus kilometrus gara dabas taka, kuru iespējams sākt jebkurā sev vēlamā sākuma punktā – no atpūtas vietas pie Skulmes dižozola, no Saules vārtu kalna vai takas viduspunktā pie Mālpils kapsētas, norādīts norādīts Siguldas novada pašvaldības tūrisma mājaslapā. Pēc pastaigas pa dabas taku iespējams apskatīt arī Mālpils muižu un tās parku, Mālpils Evanģēliski luterisko baznīcu un citus objektus.
Dabas taka ir vienkārša un vienā virzienā ir nedaudz vairāk nekā trīs kilometrus gara, un tās segums lielākoties ir meža takas, bet šur tur ir posmi, kur jāiet pa zemes ceļu, koka trepēm un tiltiņiem. Visa ceļa garumā plūst upīte. Lai gan takas maršruts nav marķēts, tam var viegli izsekot, vadoties pēc koka norādēm ar uzrakstu "Mālpils dabas taka", kā arī pēc informatīvajām norādēm ar izzinošiem aprakstiem. Maršrutā pieejami atpūtas soliņi, galdi un piknika vietas.
Mājaslapā sniegtā informācija liecina, ka, maršrutā pieejami tādi apskates objekti kā Oto Skulmes dižozols, Draudzības akmens, Mālpils viduslaiku pilskalns, Tēvijas kara brāļu un Mālpils kapi, Skulmju dzimtas vieta. Pretī Skulmju mājām blakus vietējās nozīmes kultūrvēsturiskajam piemineklim – Mācītājmuižai – atrodas novadā lielākais dižozols, kuram dots vārds par godu gleznotājam un scenogrāfam Oto Skulmem, kurš dzīvoja netālajās "Skulmju" mājās. Koka apkārtmērs apmēram seši metri.
No dabas takas paveras gleznains skats uz Skulmju mājām, kurās izvietota tēlnieces Martas Skulmes un mākslinieka Oto Skulmes piemiņas istaba, vēlāk izveidota arī piemiņas istaba aktierim Valentīnam Skulmem. Skulmju māju apkārtne un netālu esošā Vilku grava aprakstīta Ivandes Kaijas romānā "Iedzimtais grēks".
Vēl viens interesants apskates objekts, ko noteikti vērts apmeklēt pastaigas laikā, ir Mālpils viduslaiku pilskalns. Zviedru kara laikā (1600–1621) pils tika sagrauta – poļu armija atkāpjoties to uzspridzināja, un vēlāk tā vairs netika atjaunota. Neskatoties uz to, šeit atradās Mālpils muižas administratīvais centrs ar koka ēku apbūvi līdz pat 18. gadsimta vidum, kad muižu pārcēla uz tagadējo vietu. Šodien pilskalnā atrodas brīvdabas estrāde, bet tās pakājē ir atpūtas vieta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
