Kultūra, arhitektūra, vēsture, gardi ēdieni un ainavas – pieci iemesli, lai dotos uz Rokišķiem

Šī ir viena no retajām muižām Baltijā un, iespējams, arī Eiropā, kas, būdama atjaunota, nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Muižā tiek gatavoti un ražoti vairāki produkti, tostarp, siers, gaļas izstrādājumi, augļu vīns un citi.

Muižā apmeklētāji var izbaudīt vietējās produkcijas degustācijas, kā arī doties pastaigā pa labiekārtoto muižas parku, Mīlestības salu, vai gida pavadībā pa vēsturisko Ilzenbergas muižas ēku. Turklāt šovasar muižā pieejams arī kāds jaunums – elektroniskais katamarāns, kas apmklētājiem ļaus produktu degustācijas baudīt arī uz ūdens.

Rokišķu muiža ir viens no šīs pilsētas simboliem. Muižā pašlaik atrodas Rokišķu muzejs. Tā pamata ekspozīcijā aplūkojama pilsētas un reģiona vēsture, kā arī Liongina Šepka koka skulptūras. Lai arī māsklinieks sākotnēji pievērsies tradicionālajai folkloras tematikai, ar laiku viņa skulptūras papildinājušas jaunas tehnikas un simbolika.

Tāpat Rokišķu muižā tūristu iecienītas ir siera degustācijas, kuras pieejamas gan degustāciju centrā, gan arī pašā muižā.

Baznīca celta no 1866. līdz 1885. gadam. Pirmo arhitektūras projektu izstrādāja Frīdrihs Gustavs fon Šahts, pēc tam - Austrijas arhitekts Georgs Verners. Runā, ka baznīcas celtniecība izmaksājusi vairāk nekā miljonu cara zelta rubļu. Mateja baznīca citu baznīcu starpā izceļas ar tās interjeru – koka detaļām, stikla un bronzas skulptūrām, vitrāžām un apzeltītu altāru.

Sartu skatu tornis būvēts 2006. gadā, un tas ir viens no pirmajiem šāda veida torņiem Lietuvā. Skatu torņa augstums ir 33 metri, un no tā paveras ainavisks skats uz Satu ezeru un tā astoņām salām. Satarp citu, Sartu ezers ir ceturtais lielākais ezers Lietuvā.

Rokišķi Lietuvā tiek dēvēti par apgleznoto slēģu pilsētu, jo vienā no pilsētas galvenajām ielām apskatāmas krāsainas slēģu kompozīcijas. Slēģu galerijas autori ir Lietuvas un kaimiņvalstu mākslinieki, kas tematiskajos plenāros atpgleznojuši vairāk nekā 300 slēģu.