Ellītes sēravots kopš seniem laikiem uzskatīts par svētvietu un Latvijas pirmās brīvvalsts laikā esot tapuši plāni dziednīcas būvniecībai, bet nezināmu iemeslu dēļ plāni nav īstenoti, liecina informācija Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) mājaslapā. Vairākos avotos atrodamā informācija liecina, ka cilvēki uz avotu nākuši, cerot, ka ūdens palīdzēs pret kaitēm un vairos enerģiju, jo avota sastāvā ir mazmineralizēti sērūdeņi, kādi reti sastopami citur. Daudzeses pagasta pārvaldes mājaslapā lasāms, ka pārpurvojies vairākus desmitus kubikmetru liels padziļinājums liek domāts, ka senos laikos no sēravota ūdeņiem ņemtas dūņas un lietotas ārstieciskos nolūkos.
Ellītes purvs ir dabas liegums un mežs tā tuvumā atzīts par dabisko meža biotopu – avotainu mežu. Te ir sastopamas retas un apdraudētas augu, dzīvnieku, ķērpju un sēņu sugas un, kā minēts DAP mājaslapā, botānikas zinātāji šeit spēs atrast un ieraudzīt arī divus augu valsts retumus – fuksa dzegužpirkstīti un skrajziedu skareni.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
