Baldone ir pazīstama ar tās dabas un kūltūrvēsturiskajām bagātībām, no kurām plašāk zināmās ir sēravots un Ceriņu parks, arī Baldones observatorija. Bet cauri nepilnu kilometru garu simtgadīgu liepu aleju ved ceļš uz Mercendarbes muižu, kuras vēsturiskais izskats saglabājies līdz mūsdienām. Muiža tiek dēvēta par vienu no krāšņākajām Baldones vēsturiskajām celtnēm un patiesi – apmēram 30 kilometru attālumā no Rīgas esošā muiža var lepoties ar skaistām telpām un interjera detaļām, kas, par spīti laika griežiem, saglabājušas ne tikai senatnīgo izskatu, bet arī šarmu.
Muiža rakstos minēta 17. gadsimtā, kad tā piederēja Karlam Pfeliceram–Frankam kā dzimtsmuiža. 1686. gadā to pārdeva Kurzemes hercogam Frīdriham Kazimiram kā rentes muižu, bet 1786. gadā to iegādājās barons Fridrihs Georgs fon Līvens. No 1789. gada pārbūves saglabājušās muižas ārdurvis rokoko stilā, kas iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Ēkas galvenā fasāde saglabājusi savu vēsturisko izskatu. Līvenu dzimtai muiža piederēja līdz agrārai reformai 1920. gadam.
No pagājušā gadsimta sākuma saglabājušās ieejas vestibila grīdas flīzes, oriģinālie sienu krāsojuma fragmenti un senās kāpnes, kas ved uz otro stāvu. Skaistākās telpas atrodas ēkas 2. stāvā – tā ir Svinību zāle un bijušais salons, un barona Līvena kabinets, kas tagad ir Baldones muzeja izstāžu zāles. Nacionālās enciklopēdijas mājaslapā rakstīts, ka ēkā saglabājušās arī iekšdurvju vērtnes ar savdabīgu pildiņu proporcionālo dalījumu, kā arī iebūvēts trauku skapis bijušajā ēdamzālē, kur tagad atrodas Baldones muzeja ekspozīcijas zālē. Taču par muižas lielāko lepnumu tiek sauktas 18. gadsimta rokoko stila ozolkoka ārdurvju vērtnes, kas kļuvušas par vēstures mantojumu un valsts nozīmes mākslas pieminekli. Arī Liepu aleja, kas iestādīta 1896. gadā, ir valsts nozīmes dabas piemieklis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
