Ceļojumu gaidīšana un plānošana sniedz man neaprakstāmu baudu un tauriņus vēderā. Šoreiz gribu padalīties ar sajūtām, ko piedzīvoju 2022. gada janvārī, ceļojumā uz tik populāro Spānijai piederošo salu – Tenerifi. Ar mammu baudījām salas krāšņumu no visas sirds, bet pēkšņā plānu maiņa bija liels pārbaudījums.
Kas tad īsti notika? Sāksim ar to, ka esmu pieskaitāmā pie "bailīgā lidmašīnas pasažiera" tipa un lidojumu laikā jūtos ne visai komfortabli. Man ļoti patīk kontrolēt situāciju, notikumus un uzņemties vadību it visā, bet lidmašīnā nākas uzticēties tikai un vienīgi pilotam.
Lidojot uz Tenerifi, mums bija savienotie reisi no Rīgas uz Barselonu un tālāk no Barselonas uz Tenerifi. Jau pirmā nosēšanās Barselonā nebija patīkama, jo pilsētu klāja bieza mākoņu sega vairākos slāņos. Lidojumu Barselona – Tenerife es vairāk raksturotu kā mierīgu, ja neskaita pacelšanos, kad mākoņu sega joprojām bija bieza un radīja lidmašīnas trīcēšanu jeb turbulenci.
Lielākais piedzīvojums sākās ar došanos mājup. Mums bija paredzēts lidojums no Tenerifes Ziemeļu lidostas pulksten 20. Tā kā dzīvojām salas Dienvidos, tad mērojām divu stundu garo ceļu ar autobusu uz Ziemeļu lidostu. Jau pāris dienas salā plosījās pamatīgs vējš, kur spēcīgo vēju cēlonis bija "Calima".
Par "Calima" vietējie Kanāriju salu iedzīvotāji dēvē Sahāras gaisa slāni – putekļainu, siltu vēju, ko rada Sahāras vētra, kas pārceļo no Āfrikas tuksneša. Tā ir karsta, sausa migla, kas kairina elpceļus, samazina redzamību un nogulsnē smalku putekļu slāni. "Calima" var izraisīt acu apsārtumu, elpošanas traucējumus, kakla sāpes, enerģijas trūkumu un galvassāpes. Tenerifē šādi laikapstākļi ir ļoti reti. Vietējie minēja, ka aptuveni vienu reizi trīs vai četros mēnešos mēdz būt tik spēcīgs vējš.
Pirms izlidošanas mums paziņoja, ka šādā vējā ir bīstami pacelties, tādēļ mūsu reisa izlidošana tika novirzīta uz Dienvidu lidostu. Visi pasažieri (tai skaitā arī mēs) ar diviem lieliem autobusiem tika transportēti uz Dienvidu lidostu, jo salas dienvidos laikapstākļi vienmēr ir mierīgāki. Izlidojām aptuveni trīs stundas vēlāk, nekā plānots.
Arī dienvidos bija spēcīgs vējš, tomēr ne tik bīstams kā Tenerifes ziemeļu daļā. Par spīti vējainajiem laikapstākļiem, pilots veiksmīgi pacēlās. Naktī ielidojām Barselonas lidostā, bet nesatraucāmies, jo reiss uz Rīgu bija ieplānots vien pulksten 7 no rīta.
Jau esot Tenerifē, mums bija zināms, ka ielidošanas dienā Latvijā tiek prognozēts spēcīgs vējš ar brāzmām līdz pat 33 metriem sekundē, tika izsludināts sarkanais brīdinājums. Latvija šādu vētru 21. gadsimtā nebija vēl pieredzējusi, par ko vēstīja arī ziņu portāli. Pārliecinājos, ka vētra patiešām būs spēcīga un pieņemsies spēkā pusdienlaikā – tieši tad, kad mums paredzēta nosēšanās Rīgas lidostā. Cerēju, ka aviokompānija atcels vai pārcels plānoto lidojumu, jo tas šķita nereāli, ka tik bīstamos laikapstākļos varētu plānot reisus, bet nekā, sākās iekāpšana mūsu reisam uz Rīgu.
Ja Tenerifē pārvirzītais lidojums no ziemeļiem uz dienvidiem tika atzīts par bīstamu spēcīgo vēja brāzmu dēļ, tad Latvijā šīs brāzmas prognozēja uz pusi spēcīgākas. Nolēmu sazināties ar paziņu, kurš ir metreologs, un arī viņš rekomendēja reisu pārcelt, jo tas patiešām esot bīstami. Man vairs nebija šaubu un lidmašīnā neiekāpām. Ar satraukuma pilnām acīm noskatījāmies, kā mūsu reiss aizlido uz Rīgu. Vēlāk noskaidroju, ka tas tika pārvirzīts uz Viļnas lidostu, tāpat kā daudzi citi reisi tajā dienā, jo lidmašīnas vienkārši nespēja nosēsties spēcīgo vēja brāzmu dēļ.
Tenerife
Es nedaudz baidījos par to, kā redzēt salu bez auto nomas izmantošanas, jo gandrīz visi man zināmie draugi un paziņas apceļoja salu ar auto. Vai salu vispār ir iespējams redzēt bez auto nomas? Tagad jau droši varu apstiprināt, ka jā, ir gan.
Sabiedriskais transports Tenerifē ir ērts un pieejams – pamatā autobusu satiksme. Transports iet diezgan regulāri visos virzienos un autobusos bija iespēja arī uzlādēt telefonu. Protams, ar auto ietaupīsiet laiku un galamērķī nokļūsiet daudz ātrāk.
Ņemot vērā, ka Tenerifē tūrisms salas iedzīvotājiem ir galvenais ienākumu gūšanas avots, tad arī auto nomas cenas ir ievērojami pieaugušas pēc Covid-19. Auto nomu nolēmām neizmanot, jo ceļojumā devos kopā ar mammu. Man jau ir pieredze ceļot ar auto Itālijā, bet ne vadītāja krēslā, tāpēc izvēle krita par labu sabiedriskajam transportam. Ģimenei vai draugu kompānijai noteikti iesaku izmantot auto nomu, ko var ērti nokārtot, jau esot lidostā.
Ko redzēt Tenerifē?
Tenerife iedalās dienvidu un ziemeļu daļā. Ziemeļos daba ir vismaz septiņpadsmit reizes krāšņāka un iespaidīgāka, tomēr klimats ir vēsāks, vējaināks un nokrišņiem bagātāks. Savukārt dienvidos ir siltāks, saulaināks un lietainu dienu būs salīdzinoši maz.
Ziemeļu daļa
- Loro parks – zooloģiskais dārzs, kur tiek piedāvāti dažādi šovi, floras un faunas daudzveidība. Ieejas biļetes cena bija 38 eiro un parkā pavadījām četras stundas;
- Siama parks – ūdens atrakciju parks. Ir iespējams iegādāties biļetes uz Loro un Siama parkiem kopā, kas sanāks lētāk nekā tad, ja pirksiet katru atsevišķi. Biļetes var iegādāties internetā, bet mēs pirkām parkā uz vietas un rindu nebija vispār. Jāpiemin, ka šie parki neatrodas viens otram blakus, jo Loro parks ir vairāk ziemeļu daļā, bet Siama parks salas dienvidos;
- San Cristobal de la Laguna – sena pilsētiņa netālu no ziemeļu lidostas, vecā galvaspilsētas daļa;
- Puerto de la Cruz – ārkārtīgi skaista pilsētiņa, melnā pludmale, dabas faktors un krāšņa okeāna piekraste. Starp citu, tieši šeit atrodas Loro parks;
- Rambala De Castro – klintis, okeāns un dabas skaistums. Nav daudz tūristu, jo par šo vietu nemaz tik daudzi nemaz nav dzirdējuši. Vismaz līdz šim brīdim;
- Santa Cruz de Tenerife – salas galvaspilsēta, mēs šeit pāris dienas dzīvojām. Noteikti aizejiet uz promenādi.
Dienvidu daļa
- Masca ciemats – viena no iespaidīgākajām vietām uz salas. Mazs ciematiņš kalnos, uz kuru jāmēro ceļš pa kalnu serpentīniem. Maskas ciematiņā dzīvo aptuveni 100 iedzīvotāji. No vienas puses tik apbrīnojami maģiska vieta, bet no otras puses, es patiešām apbrīnoju šos cilvēkus, jo vienīgais veids, kā nokļūt līdz tuvākajām pilsētām, ir doties pa līkumotajiem kalnu serpentīnu ceļiem. Ap dūšu man labi nebija, vēderu pamatīgi apgrieza kājām gaisā;
- Teide vulkāns – salas iedzīvotāji prognozē, ka drīzumā ir gaidāms vulkāna izvirdums, tomēr lielus postījumus salai tas nenodarīs. Teide jau nav vienīgais vulkāns. Pa ceļam tos redzēsiet ļoti, ļoti daudz. Braucot uz vulkānu, iemet somā siltāku apģērbu, jo kalnos ir vēsi;
- Los Christianos pilsēta – tā čum un mudž no tūristiem. Veikali, viesnīcas un restorāni teju uz katra stūra. Izstaigājām pilsētas ieliņas, bijām pludmalē un pie okeāna. Ar to man pietika, lai saprastu, ka te var tā uz vienu dienu atbraukt un izpētīt pilsētu, bet ne dzīvot;
- Coste Adeja pilsēta;
- El Medano pludmale – ļoti vējaina, te notiek arī pasaules vindsērfinga sacensības;
- Monkey Park;
- Los Abrigos – šeit izvēlējāmies naktsmājas. Patiesībā esmu sajūsmā par šo vietu, jo tā ir mierīga, ar skaistu pastaigu promenādi gar okeāna piekrasti un manai sirsniņai ļoti īpaša. Man šeit bija tā saucamā māju sajūta. Tā nebija pārbāzta ar tūristiem un riebīgi komerciāla. Noteikti iesaku izvēlēties šeit naktsmājas, ja vairāk gribās baudīt dabu un mieru.
Ar šo un citiem piedzīvojumu stāstiem iespējams iepazīties Madaras blogā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
