Madeiras ceļojuma stāsts: pastaigas mākoņos, ūdenskritumi un pludmales

Galvenais, kas jāzina par Madeiru — tur visu cauru gadu ir silts, un tā noteikti ir viena no Eiropas siltākajām vietām ziemā. Madeira ir brīnišķīga vieta, un šķiet, ka tur neaptrūktos ko darīt pat tad, ja brauktu uz mēnesi. Salā ir neskaitāmas dabas takas, brīnišķīgas pilsētiņas pie okeāna un kalnos, ir iespējams redzēt delfīnus un vaļus, kā arī staigāt virs mākoņiem.

Otra būtiskākā lieta — patīkamās cenas. Gan naktsmītņu cenas, gan cenas ēstuvēs ir draudzīgas. Tāpat arī auto stāvvietas izmaksas ir iepriecinošas — ja vairumā Eiropas dienvidu pilsētu jārēķinās ar augstām stāvvietas izmaksām, Madeirā tās ir salīdzinoši demokrātiskas (pludmalē dažviet mazāk par vienu eiro stundā, ar iespēju maksāt, piemēram 15 centus par 15 minūtēm, tikmēr Funšalā – 10 eiro diennaktī). Un pats būtiskākais – par ieeju dabas objektos nav jāmaksā.

Trešā lieta, kas jāzina par Madeiru — salas ietvaros teju visur var aizbraukt 30 – 60 minūšu laikā. Attiecīgi, nav jāuztraucas, kur nobāzēties, lai redzētu visu labāko no salas, jo no jebkuras vietas to būs ērti apceļot. Brīnišķīga vieta, kur apmesties, ir salas galvaspilsēta Funšala, kuru izvēlējāmies arī par savu mājvietu Madeiras ceļojumā.

Funšala ir ļoti jauka un dzīvīga pilsēta, tās centrs (piekrastē) nav liels un viss izstaigājams kājām.
Funšalā noteikti jāpastaigā pa pilsētas promenādi, kā arī jāapmeklē Mercado dos Lavradores, Santa Catarina Park, tāpat arī ir vērts iziet cauri Rua de Santa Maria līdz pat Forte de São Tiago.

No lielākām aktivitātēm, Funšalā iecienīta ir Monte Palace Madeira, uz kuru iespējams aizbraukt ar gaisa tramvaju, kas pats par sevi jau ir piedzīvojums. Turpat blakus ir arī botāniskais dārzs, bet runā, ka tas nav apskates vērts, ja salīdizna ar Monte Palace.

Funšala ir pilna ar restorāniem un kafejnīcām dažādām gaumēm, bet gribētos izcelt Barreirinha Bar Café — vienkāršs un labs ēdiens, alus, kokteiļi, labas cenas un brīnišķīgs skats. Turklāt tas viss prom no skaļā un tūristīgā pilsētas centra.

Madeirā noteikti jānogaršo salas tradicionālā maizīte bolo de caco — gatavota no saldā kartupeļa (garšo daudz labāk, nekā izklausās!), ko parasti pasniedz ar ķiploku sviestu. Šo maizīti piedāvā kā starteri teju katrā restorānā — nav iespējams atteikties, jo ir ļoti, ļoti garda!

Zivs cienītājiem jānogaršo vietējā zivs espada, kuru ieteiktu negūglēt pirms nogaršošanas.

Tāpat arī jānobauda Poncha — ļoti stiprs vietējais kokteilis, kuru var izmēģināt Rei da Poncha, Funšalā. Un, protams, jābauda arī portugāļu tradicionālie Pastel de nata un Vinho verde.

Vienā no pirmajām ceļojuma dienām devāmies uz Ponta de São Lourenço taku, kas atrodas uz tādas kā klinšainas pussalas. Šī taka noteikti ir viena no must-have apskates vietām salā – dabas skati ir neaprakstāmi skaisti. Lai arī taka nav grūta (ja neskaita pašu pēdējo posmu uz vistālāk aizejamo punktu), tā ir diezgan nelīdzena un jāpārvar daudz kāpnes un kalniņi. Kopējais takas maršruts (turp un atpakaļ) veicams 2 – 3 stundās. Līdzi jāņem ūdens, taču tuvu finišam ierīkota oāze jeb kafejnīca, kur var atveldzēties ar kādu dzērienu pirms došanās atpakaļ.

Madeirā daudzas takas koncentrētas tieši pie salas ūdens sistēmas kanāliem — levada. Viena no populārākajām ir Levada das 25 fontes. Tas gan nenozīmē, ka takā būs 25 ūdenskritumi, ja nu vēl kādam tā var šķist pēc nosaukuma, bet viens un ļoti augsts gan. Taka ir īpaša ar savu mistisko izskatu savdabīgo koku dēļ, kas ap taku izveidojuši tādas kā arkas.

Ceļš ir jāsāk no stāvvietas pa diezgan neaizraujošu stāvu ceļu lejā no kalna, kas nav paredzēts privātajam transportam. Taču labā ziņa, ka pa šo ceļu kursē maksas busiņš, kas visus takas apmeklētājus ved uz un no takas sākuma (kur, starp citu, ir arī kafejnīca). Ja dodies uz šo taku, ir vērts izmantot šo transportu vismaz atpakaļceļā (cena bija ap trim eiro no personas — samaksa skaidrā naudā).

Otra šāda tipa taka, ko atradām pavisam nejauši, bet kas izvērtās par foršu pārsteigumu, bija Levada do Moinho. Šī taka ir daudz nepopulārāka un attiecīgi arī ar mazāk tūristiem. Taka ir apļveida un beidzas pie Levada Nova (pavisam netālu no takas sākuma) — šo ir vērts zināt, jo pēc pirmajām noietajām 20–30 minūtēm likās, ka jāgriežas riņķī, bet īstenībā labākā daļa un skati ir tieši pēdējā takas posmā. Šajā takā ir vairāki ūdenskritumi, iespaidīgs klints tunelis un skaisti kalnaini skati

Ceļā uz abām šīm takām vai ceļā no tām, iespējams apskatīt piekrastes pilsētas un skatu laukumus, piemēram, Cape Girão, Porto Câmara de Lobos.

No tālākiem apskates punktiem ir Porto Moniz, kuru ir vērts pameklēt dabisku lavas klintī izveidojušos baseinu dēļ. Pilsētiņā ir veseli divi šāda tipa baseini — vieni ir labiekārtoti un maksas, bet otri ir brīvi pieejami visiem pilsētiņas apmeklētājiem. Ziemas laikā gan ūdens daudziem varētu būt par vēsu (martā tie bija 17 grādi), taču sezonā tā noteikti ir laba atveldzēšanās vieta. Ceļā iespējams apmeklēt Seixal, kas iecienīta melnās pludmales dēļ.

Viens no populārākajiem tūrisma galamērķiem Madeirā ir taka no Pico do Arieiro virsotnes uz Pico Ruivo — augstāko punktu salā (un atpakaļ). Šīs takas apmeklējums noteikti bija visiespaidīgākais visā ceļojumā, jo visa pastaiga bija virs mākoņiem, vai cauri tiem. Līdz šim šādas sajūtas bijām pieredzējuši tikai sēžot lidmašīnā, bet beidzot varējām piedzīvot arī brīvā dabā — sajūtas ir neaprakstāmas.

Kāpiens nebūt nav viegls, uz ko norāda arī citi takas apraksti — jāgatavojas daudzu jo daudzu kāpņu pārvarēšanai. Kopējais takas garums ir apmēram 11 kilometri (turp un atpakaļ), kas paveicams 3 – 5 stundās, atkarībā no fiziskās sagatavotības, cilvēku burzmas un fotografēšanās daudzuma.

Kājās jāvelk piemēroti, kā arī ūdens izturīgi apavi, lai nebūtu jāuztraucas, ka sabridīsi kājas (dažviet bija pat sniegs). Jāģērbjas kārtās, jo var būt brīži, kad staigā t-kreklā, un brīži, kad esi satuntulējies vairākās jakās. Virsotnē ir krietni vēsāks nekā pilsētā, taču tur virs mākoņiem, kur ir saule, var būt arī gana silti.

Ja fiziskā sagatavotība nav tā augstākā vai sevis mocīšana nesagādā lielu prieku, vai vienkārši negribas veltīt visu dienu šai pastaigai — varu ieteikt izbaudīt takas labāko daļu un aiziet tikai līdz otrajam skatu laukumam (pirmais skatu laukums ir pēc pirmajām 10–15 minūtēm no stāvvietas, bet otrais pēc vēl 10 minūtēm). Visgleznainākie skati būs tieši šajā posmā, nav obligāti jāiet viss maršruts.