Vislabākie ceļojumi ir tie, kuros nav plānu. Nav nekur jāpaspēj, nekas konkrēts nav jāatrod. Nav jāuztaisa obligātais selfijs pie obligātā objekta. Tā vietā var vienkārši dodies pastaigā. Burtiski – kur deguns rāda. Tā var ieraudzīt daudz vairāk, nekā skrienot pēc plāna, grafika un maršruta.
Man Stokholmā bija brīva diena. Vienīgais ierobežojums bija noteiktais vakariņu laiks. Līdz tam – nekādu plānu. Kur doties? Pilsētā. Apmēram tur, kur izskatās pēc centra. Karti telefonā atvēru tikai divreiz. Vienreiz, lai saprastu, uz kuru pusi ir ūdens, un otrreiz, lai pārliecinātos, ka tur, kur šoreiz deguns parādījis, iet nebūtu prātīgi – pārāk tālu.
Aizgāju līdz ūdenim. Gar to – līdz lielākam ūdenim. Atradu Zīmīgu objektu, kurā ir daudz tūristu. Apskatīju un devos tālāk. Aizdevos turp, kur karte teica, ka pārāk tāls. Tā reizēm notiek – nevajag, nedrīkst, bet tāpat izdari. Vismaz sakrāju soļus.
Iepriekš nebiju "vienkārši gājis" pa Stokholmu. Nebiju ievērojis "parastos cilvēkus parastajās gaitās". Man šķiet, ka es ieguvu vairāk, nekā skrienot no Vasa uz Fotografiska un pēc tam uz to āzi ar riepu kaklā modernās mākslas muzejā. To visu gan arī ir vērts redzēt. Bet, ja ir tikai viena diena – vērtīgāk ir sekot deguna norādēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
