"Mums pat ir grūti iedomāties, cik viduslaiku Rīga bija dzīvīga un aktīva!" teic Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja vēsturniece Zita Pētersone. "Visu pārējo laiku cilvēkiem aizņēma darbs, bet, kad svinēja, tad svinēja!"
Arī vēstures pētnieks Jānis Straubergs grāmatā "Rīgas vēsture. XII–XX gadsimts" raksta: "Rīgā līdz 16. gs. plašu tautas svētku nav trūcis. Un tie vēl tiešām ir tautas svētki, kur ņem dalību visi, kā bagāti, tā nabagi, kā latvieši, tā vācieši. Visi Rīgas pilsoņi jutās vēl kā viena saime, un visi priecājās kopīgi."
Dzīve pilsētās senatnē ritēja, saprotams, pēc baznīcas kalendāra, un tajā svētkiem vieta paredzēta kā likums! Pamēģini tik nesvinēt Ziemassvētkus vai Lieldienas! Turklāt ierašanās dažos svētkos bija teju obligāta! "Rīgas iedzīvotāju dzīvi noteica kristīgā baznīca un baznīcas kalendārs. Svinēja Ziemassvētkus, Lieldienas un, protams, Vastlāvjus, pēc kuriem sākas gavēņa laiks. Mūsdienās tie būtu meteņi. Vastlāvji Rīgā bija ļoti populāri svētki, kurus bieži vien svinēja pat nedēļu, ar ieceltiem dzīru un mielastu pārziņiem, ar lāpu gājieniem, dejām, kuras tika reglamentētas un uz kurām diezgan strikti bija jāierodas," stāsta muzeja pārstāve.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
