Palikt slapjai un smieties balsī. Pārgājienu entuziastes Līgas Purmales stāsts

Ja kādreiz meža brikšņos pamanāt baru cilvēku ar mugursomām un viņu cepures vai kreklus rotā uzraksts "Beidz čīkstēt!", ja viņi izvairās no gludiem ceļiem, tie, visticamāk, ir "Streelnieks.lv" entuziasti, kas dodas pārgājienā! Un, nē, viņi nav apmaldījušies! Viņi meklē interesantākos, grūtākos un aizraujošākos ceļus, lai sasniegtu mērķi. Bet, ja kādreiz gar jūru vētras laikā pamanāt cilvēku grupu 45 grādu leņķī ejam pret vēju, tad, ļoti iespējams, tur notiek "Strēlnieka" rīkotais pārgājiens "Sūrā pēda". Un diezgan droši, ka starp šiem soļotājiem būs arī Līga.

Ja man kāds pirms pāris gadiem teiktu, ka tu, Līga, kuru zinu kā cilvēku, kas postulējis, ka skriet nav vērts pat tramvajam pakaļ, kļūsi par pārliecinātu pārgājienu fani, es neticētu. Kā tas notika? Kad "caca" kļuva par purvu un mežu feju?

Paskaidrot, kāpēc man patīk pārgājieni, ir tāpat, kā skaidrot, kas ir mīlestība. Tā vienkārši atnāk, un tu zini – jā, ir!

Līdz tam es ar lielu skepsi skatījos uz visiem, kas ar pārgājiena apaviem kājās un mugursomām vandījās pa mežiem un purviem. Es reāli nespēju saprast – kāpēc jāmeklē grūtības?

Taču man ļoti patīk ceļot – tā, ka ļoti, ļoti patīk! Piedzimstot meitai, mana ceļošanas kāre nemazinājās, bet, protams, mazais cilvēks lika pārskatīt paradumus. Tolaik biju precējusies, un veiksme neveiksmē bija tā, ka vīram ceļot nepatika, tātad es varēju ceļot, kamēr viņš varēja parūpēties par meitu! Taču atrast cilvēku, ar ko gribas un ir iespēja ceļot kopā, nav nemaz tik viegli. Man prātā ik pa laikam piezagās doma, ka varbūt jāceļo vienai, bet tā arī tā doma nerealizējās. Pēc meitas piedzimšanas mēs kopā ar draudzeni Kristīni, ar kuru biju iepazinusies Kambodžas ceļojumā, nolēmām divatā aizbraukt uz Mjanmu. Izbraukājām Mjanmu, un es sapratu, ka esmu gatava nākamajam līmenim – ceļojumam vienai.

Izdomāju, ka braukšu uz Indiju. Tas bija gadā, kad tur nogalinātu atrada latvieti Līgu. Toreizējais vīrs paziņoja, ka es viena uz Indiju nebraukšu! Mums sākās diskusijas vairāku nedēļu garumā, kas beidzās ar viņa tekstu: "Brauc, vienalga, kur, tikai ne uz Indiju!"