Nepieradinātā Gruzija: ceļojums uz kontrastaino Tbilisi un šiko Batumi

Pavisam neilgā laikā piedzīvoju divas skaistas, bet absolūti nesalīdzināmas Gruzijas pilsētas – Tbilisi un Batumi. Par to, ko šajās vietās redzēju, sajutu, ēdu, tūliņ jums pastāstīšu...

Pēc aptuveni četru stundu gara lidojuma ar "airBaltic" no Rīgas ap pulksten puspieciem no rīta piezemējāmies Tbilisi. Šī bija mana pirmā iepazīšanās ar Gruziju, tāpēc biju patīkami satraukta un ieintriģēta – dzirdēts ir daudz, bet nagi niezēja pārbaudīt pašai – par ko tie, no Gruzijas atbraukušie, tā "haipo"?

No lidostas līdz pilsētas centram ir aptuveni 20 minūšu brauciens, kas paskrēja nemanot, ņemot vērā, ka nedaudz ielipusi logā raudzījos uz visās malās (nu tiešām visās malās) esošajiem kalniem. Tā ir Gruzija. Te nav centimetra, no kura nebūtu skatāmas kalnu ainavas, pastāstīja mūsu gide Keitija.

Tā kā vēl bija ļoti agrs rīts, uz pāris stundām likāmies uz auss.

Pirms nedēļas sinoptiķi uz mūsu ceļojuma datumiem maija vidū solīja lietu, dienu iepriekš – prognozēja saulīti un +15 grādus pēc Celsija, bet realitātē Tbilisi mūs viesmīlīgi sagaidīja ar saulainiem +20. Protams, brīžiem aiz krāgas iezagās arī vējš, bet kopumā laikapstākļi – kā pēc pasūtījuma.

Tbilisi ir jāizjūt katram pašam. Bet te daži padomi, ar ko sākt savu piedzīvojumu.

#1 – izstaigāt Tbilisi vecpilsētas ieliņas

Tbilisi ir pilsēta, kurā jaunais mijas ar veco. Ir gan novārtā atstātas mājas, gan sasistas automašīnas, bet tāpat te gorās arī lielas, glaunas viesnīcas, omulīgas kafejnīcas un trakoti romantiski balkoniņi, kas tā vien gaida, lai tos noknipsē.

Krāšņākie objekti pilsētā izstaigājami aptuveni četru stundu laikā. Bet, ja paredzēts ieturēt vīna, foto un citas pauzītes, labāk ieplānot vismaz dienu. Un, protams, baudīt atmosfērīgo pilsētu, dzīvoties, priecāties – to var un vajag daudz ilgāk.

#2 – nogaršot ne vien vīnu, bet arī vīna saldējumu

Vīns – tas ir tas pirmais, kas parasti iešaujas prātā, pieminot Gruziju. Vai maz vari teikt, ka esi bijis Gruzijā, vīna dzimtenē, ja neesi pacienājies kaut ar malku laba vīna? Vīnu gruzīni bauda gan svētku dienās, gan ikdienā, ģimenes vai draugu kompānijā, bet reti vienatnē. Vīns – tas ir par kopā būšanu.

Gardu vīnu šeit var nopirkt par 12 Gruzijas lariem (3,87 eiro). Uz svētkiem gan vietējiem patīk atļauties ko dārgāku – tad par pudeli var atdot ap 25-30 Gruzijas lariem (8,06-9,67 eiro). Alkoholu Gruzijā var iegādāties 24 stundas diennaktī.

Tomēr tas, kas man šajā tūrē radīja par kripatu lielāku pārsteigumu un kņudoņu vēderā, bija vīna saldējums. Tbilisi ielās atrodamas vairākas bodītes, kurās iespējams tikt pie šāda našķa – pieci Gruzijas lari (1,61 eiro) un pavisam jauna garšu buķete.

#3 – atrast mazāko pulksteni pilsētā pie Pulksteņa torņa

Viens no ikoniskākajiem Tbilisi apskates objektiem ir Pulksteņa tornis, kas gozējas turpat blakus iemīļotā kino režisora Rezo Gabriadzes teātra ēkai.

Teātris ir mīlēts kā vietējo, tā tūristu vidū ne tikai tur notiekošo izrāžu, bet arī tā neparastās arhitektūras dēļ. Teātri rotā uzraksts latīņu valodā: "Extra cepam nihil cogito nos lacrimare", kas tulkojumā uz latviešu valodu nozīmē: "Lai asaras birst vienīgi tad, kad griez sīpolus". Teātrim piederošā kafejnīca ir romantiska pārīšu tikšanās vieta.

Uz Pulksteņa torņa atrodams arī pats mazākais pulkstenis visā Tbilisi.

#4 – iegriezties paklāju veikalā

Visdažādāko krāsu, rakstu un leģendu – atliek izvēlēties īsto. Galerija "Origin Carpets" savas durvis vaļā vēra 1995. gadā. Tomēr paklāju tirgošanās vēsture meklējama vēl senākā pagātnē. Veikals atrodas vēsturiskā Tbilisi rajonā, kur 18. un 19. gadsimtā, ceļojot no Āzijas uz Melno jūru, piestāja ar paklājiem piekrautas kamieļu karavānas.

Viena no galerijas "Origin Carpets" telpām jau tolaik tika izmantota, lai tirgotos ar ievestajiem paklājiem. Veikala īpašnieki ir saglabājuši tā laika noskaņu: 300 gadus vecā ēka aizvien ir vieta, kur dažādu tautību cilvēkiem satikties un novērtēt greznos paklājus. Galerijā atrodami ne vien jauni un antīki gruzīnu darinājumi, bet paklāji arī no Armēnijas, Azerbaidžānas, Turcijas, Vidusāzijas un citām zemēm.

#5 – samīļot un pabužināt ceļā satiktos suņukus

Tbilisi uz ielām tūristu apčubināšanai ļaujas klaiņojoši un saguruši suņuki, kuriem grūti paiet garām. Tomēr, protams, tos mīļojot, jābūt piesardzīgam. Tie, kam ausī ir "atzīmīte", ir sterilizēti un vakcinēti. Klaiņojošos mīluļus var adoptēt jebkurš un jebkurā laikā. Daudzi vietējie, cik nu iespējas ļauj, to arī dara.

#6 – atrast ekskluzīvu suvenīru krāmu tirdziņā

Sievas pucē padomju laiku servīzes, bet vīri rauj vaļā kārtis. Apkārt čum un mudž gan vietējie, gan no tālienes atbraukušie – kaut ko meklē. Un atrod arī! Tbilisi krāmu tirdziņš ir vieta, kas noteikti jāiekļauj savā brīvdienu ceļvedī.

Sākot ar gaļasmašīnām, līdz kasetēm, greznām lustrām, adītiem dāmu plecu lakatiem, mākslinieku radītām gleznām. Te ir viss un vēl vairāk. Ja magnētiņš nav tas, ko vēlies pārvest no ceļojuma, šī ir īstā vieta, kur nomedīt suvenīru ar pievienoto vērtību.

#7 – izbraukt ar gaisa trošu vagoniņu

Lai gan brauciens ilgst tikai trīs, četras minūtes, tas ir to vērts. Veclaicīgo baznīcu un romantisko Tbilisi māju jumtu vērošana no putna lidojuma ceļojumam piedod pavisam citu garšu. Turklāt galapunktā paveras vienreizējs skats – visa pilsēta pie kājām. Izbrauciens ar Tbilisi gaisa trošu vagoniņu maksā piecus Gruzijas larus (1,61 eiro).

#8 – aplūkot iespaidīgo skatu no Tbilisi funikuliera stacijas

Ļoti līdzīgs skats uz pilsētu, bet no cita rakursa, vērojams Tbilisi funikuliera stacijas teritorijā. Stacijā atrodas omulīgs restorāns "Funicular", kura terasē var baudīt burvīgo skatu kopā ar tasi kafijas vai glāzi vīna. Stacijas ēka celta 1938. gadā un kopš tā laika ir viena no Tbilisi ikoniskākajām celtnēm.

Transporta iespējas

Uz apskates vietām, kas atrodas ārpus pilsētas centra, var nokļūt, izmantojot sabiedrisko transportu, takša vai auto nomas pakalpojumus. Sabiedriskā transporta biļete maksā vienu Gruzijas laru (0,32 eiro).

Arī taksometra pakalpojumi Gruzijā ir ļoti lēti. Vienmēr atceros savas mammas stāstīto par viņas pirmo ciemošanos Gruzijā. Toreiz mamma, nupat atgriezusies no ceļojuma, pacilātā balsī stāstīja, kā par diviem eiro ar gruzīnu šofera vadītu taksometru krustu šķērsu izbraukājusi visu Tbilisi, turklāt komplektā nācis arī vīra dzīvesstāsts un gida pakalpojumi. Nedomāju, ka cena par tādu vizināšanos aizvien ir tik zema, tomēr ticu, ka iebraucējam aizvien patīkama.

Auto īrēšana "jauniņajam" pilsētā gan varētu būt īsts piedzīvojums – uz ielām valda haoss. Gājēji šķērso ielas, kur pagadās, autovadītāji taurē, dusmojas un cenšas cits citu veiksmīgāk apbraukt.

Starppilsētu autobusi kursē regulāri un ir pieejami par draudzīgām naudiņām.

Pēc vienas piesātinātas Tbilisi pavadītas dienas tālāk devāmies uz Gruzijas "Melnās jūras pērli" – Batumi. Ar busiņu sešās stundās mērojām aptuveni 380 kilometrus garu ceļu, brauciena laikā vērojot Gruzijas kalnu grēdas, kā arī piestājot apjūsmot klūdziņu pinumu, medus un māla podu tirgotavas.

Uz Batumi no Rīgas ir iespēja aizlidināties arī pa taisno – "airBaltic" abas pilsētas tagad savieno ar diviem lidojumiem nedēļā.

Un Gruzijas iepazīšanas tūre turpinās. Apbrīnojama daba un gigantiski debesskrāpji – esam sasnieguši Batumi. Neesmu bijusi ne Dubaijā, ne Lasvegasā, tomēr zinātāji prot sacīt, ka Batumi mīt kaut kas no abām šīm pilsētām.

#1 – pārēsties Adžārijas hačapuri

Pārēšanās gan nav obligāta, bet nogaršošana gan, tāpēc viena no pirmajām mūsu izpriecām Batumi bija tieši šī – Adžārijas hačapuri pievarēšanas izaicinājums. Hačapuri ir gruzīnu virtuves neatņemama sastāvdaļa. Klasisko hačapuri nogaršojām jau Tbilisi – tas tika celts gan brokastu, gan launaga, gan vakariņu galdā.

Te provējam Adžāriešu hačapuri – tā ir ar sieru pildīta maize, dažreiz papildināta arī ar olu, ekstra sviestiņu, garšvielām pēc katra sajūtām. Šo "laiviņu" gan vienam pievarēt ir grūti, īpaši, ja neesi šādām gastronomiskām izvirtībām trenēts. Tomēr – mēģināšana ir īsts piedzīvojums. Adžāriešu hačapuri maksā aptuveni 17 Gruzijas lari (5,48 eiro).

Gruzīni svētkus atzīmē ar bagātīgi klātu galdu. Visiem pie tā sēdošajiem ir iespēja nogaršot dažādo gruzīnu virtuvi.

#2 – izstaigāt Batumi Boulevard

Batumi Boulevard ir septiņus kilometrus garš pastaigu ceļš gar Melno jūru. Vietējie gan tuvā nākotnē cer uz ceļa pagarinājumu līdz pat Turcijas robežai – lai ar velosipēdu biežāk var aizmīties pie 20 kilometru attālumā esošajiem kaimiņiem.

Boulevard apskate jāieplāno ne vien gaišā dienas laikā, bet arī naktī, jo tad skats uz pilsētu ir pavisam cits. Batumi debesskrāpji naktī ir izgaismoti dažnedažādākajās krāsās. Tāpat naktī ir jāredz Dejojošo strūklaku šovs.

#3 – nobaudīt kafijas tasi Alfabēta tornī

Alfabēta tornis ir 130 metrus augsta konstrukcija Batumi, kas tika atklāta 2012. gadā. Tornis simbolizē gruzīnu alfabēta un cilvēku unikalitāti. Tā augstākajā stāvā atrodas kafejnīca, kurā iespējams baudīt kafiju ar lielisku skatu pa logu. Uz torņa augšu, samaksājot aptuveni 25 Gruzijas larus (8,06 eiro), var doties arī vienkārši pafotografēties.

Šai izklaidei gan ir vairākas alternatīvas. Tā kā pilsēta ir piesēta debesskrāpjiem, skatu uz pilsētu un jūru no augšas var vērot arī citviet. Alfabēta torņa atmosfēru neizbaudījām, bet naksnīgo Batumi panorāmu no "Hilton" viesnīcas, kurā bijām apmetušies, jumta terases gan. Šī pilsēta ir nozagusi manu sirdi!

#4 – izmest loku ar kruīzkuģi Melnajā jūrā

Šķiet, ka Batumi būsim pamanījušies apskatīt no visiem iespējamiem rakursiem. Tomēr izbrauciens ar kuģīti un no tā redzētie skati ierindojas mana topa augšgalā. Jūras viļņi kuģīti viegli iešūpoja, stūrmanis uzlika īsto mūziku un vakars bija izdevies. Visi Batumi debesskrāpji vienā pastkartes cienīgā ainavā. Maksa par 40 minūšu braucienu ar kuģīti vidēji ir 20 Gruzijas lari (6,45 eiro).

Peldsezona Batumi sākas maija beigās, kad ūdens temperatūra ir sasniegusi vismaz 20 grādus pēc Celsija. Šogad, kā stāstīja mūsu gide, bijis neparasti drēgns pavasaris.

Kuģīši kursē no Batumi ostas, kas atrodas Batumi Brīnumu parkā. Parks ir svarīga pilsētas dzīves sastāvdaļa, kas kalpo kā atpūtas vieta velosipēdistiem, skrituļslidotājiem un skeitbordistiem. Šeit bieži tiek rīkotas arī izstādes un koncerti. Vēl parkā atrodas tādas atrakcijas kā panorāmas rats, Ali un Nino skulptūra.

No Brīnumu parka saskatāms ir arī netālu esošais Pulksteņa tornis jeb "Čačas tornis", kā to iesaukuši vietējie. Tornis tika atklāts 2012. gadā un tolaik no torņa reizi nedēļā ārā lija gruzīnu stiprais alkoholiskais dzēriens čača. Šī ideja tika realizēta, lai popularizētu pilsētu un piesaistītu tūristus. Vietējiem "Čačas tornis" ir populāra tikšanās vieta.

#5 – palidināties virs debesskrāpju jumtiem ar gaisa trošu vagoniņu

Līdzīgi kā Tbilisi, arī Batumi izbaudījām braucienu ar gaisa trošu vagoniņu. Galapunkts atrodas zaļojošā Anūrijas kalna virsotnē, no kura paveras skats uz Melno jūru un pilsētu. Kalna virsotnē iespējams pacienāties ar kādu našķi tur esošajā kafejnīcā. Kalns ir aptuveni 250 metrus augsts (virs jūras līmeņa). Cena par braucienu turp-atpakaļ maksā 30 Gruzijas larus (9,67 eiro), brauciens vienā virzienā ilgst aptuveni 10 minūtes.

#6 – iepazīt iespaidīgo Batumi botānisko dārzu

Botāniskā dārza apskatei vēlams ieplānot visu dienu. Tas ir patiesi brīnumains! Dārza teritorijā iespējams ne vien apskatīt dažādu augu, koku un ziedu dārzus, bet arī vērot Melnās jūras piekrastē zaigojošo ūdeni un cēlo Batumi pilsētas centru no tālienes. Viens no neparastiem skatiem, ko manījām dārzā, bija nogāzies koks, uz kura saauguši 15 citi koki.

Tā kā mūsu laiks bija ļoti ierobežots, iznomājām elektrobraucamo, ar kuru aptuveni divu stundu laikā apskatījām iespaidīgākos dārza pieturpunktus. Ieejas maksa dārza teritorijā ir 20 Gruzijas lari (6,45 eiro). Vienvirziena biļete elektrobusiņā maksā 10 Gruzijas larus (3,22 eiro).

#7 – iepirkt garšvielas Batumi tirgū

Saka, ka katrā valstī jāredz tirgus un kapi. Kapus redzējām no augšas, vizinoties ar gaisa trošu vagoniņu, un arī tirgu savā maršrutā ieplānojām. Te, kā jau zināms, ir jāprot kaulēties un uzmanīgi skaitīt līdzi.

Batumi tirgus ir ļoti autentiska vieta, kur iepirkt gruzīnu garšvielas mājiniekiem, iedzert kādu malku mājās brūvēta vīna, noprovēt un paņemt līdzi gruzīnu našķi čurčellu.

#8 – iemūžināt Makhuntseti ūdenskrituma varenību

Makhuntseti ūdenskritums atrodas aptuveni 35-40 minūšu brauciena attālumā no Batumi un patiesi ir apskates vērts. Pa ceļam vērojamas skaistas, neskartas dabas ainavas, kalni, upes, meži, līkumaini ceļi, kas liek galvai griezties.

Pa ceļam satikām arī vairākus bariņus govju – skaistules klīst ne vien pa lauku ceļiem, bet arī pilsētā, starp tirgotavām un privātmājām. Mūsu gide skaidroja, ka gotiņas atceras savas adreses un, kad vakars klāt, dodas mājās.

#9 – nobaudīt turku kafiju Batumi stilā

"Turku kafija Batumi izpildījumā" – šādu karstās smiltīs gatavotu padzērienu Batumi iespējams nobaudīt divos restorānos. Mums palaimējās paciemoties vienā no tiem – "Old Boulevard".

#10 – apbrīnot karstos gruzīnu folkloras deju priekšnesumus

Gruzīnu deju priekšnesumus atplestām mutēm skatījām gan Tbilisi, gan arī šeit, Batumi. Gruzīni ir dejotāju tauta un, nav jau brīnums: astoņi no 10 bērniem Gruzijā dodas uz deju nodarbībām. Un dejotprasme vairumam arī pēc skolas gadiem nepazūd.

Jums to vajadzēja redzēt – pēc tam, kad no restorāna prom bija devušies dejotāji-viesmākslinieki, viesmīļi atbrīvojās no rokās esošajām paplātēm un arī metās enerģiskā dejā. Kurai kompānijai sanāca labāk – pat grūti pateikt.