No bākām līdz pilīm – seši iemesli doties uz Peipusu Igaunijā

Viena no Igaunijas populārākajām pludmalēm atrodas Peipusa ziemeļu galā, nevis jūras ziemeļu vai rietumu krastā. Smilšainā josla, kas sākas pie Kauksi, stiepjas līdz pat Vasknarvai, veidojot garāko pludmali visā valstī. Silto un tīro ūdeni katru gadu bauda daudzi vietējie atpūtnieki, kam nepatīk jūras sāļums.

Ezera rietumu krasta Sīpolu ceļš piedāvā daudz vairāk, nekā tikai gleznainu braucienu gar ezera malu. 17. gadsimtā no Krievijas atbēgušie vecticībnieki joprojām šeit dzīvo pēc saviem tikumiem un paražām, ar ko labprāt iepazīstina arī visus interesentus.

Garā ceļa malās sarindotie ciemi no Varnjas līdz Kallasei apbur jau no pirmā mirkļa un atklāj apkaimes bagāto vēsturi. Nogaršot vietējo sīpolu pīrādziņus, nopirkt zeltaini dzelteno sīpolu virtenes un gardas zivis no vietējo zvejnieku loma ir katra šīs teritorijas apmeklētāja gandrīz vai obligāts pienākums.

Pīrisāres sala atrodas Peipusa un Lemmijerva savienošanās vietā. Ziemā šajā pārsvarā vecticībnieku apdzīvotajā salā mitinās apmēram 30–40 iedzīvotāju, toties vasarā to skaits sasniedz 300. Līdzās dzīvojamajām ēkām šeit atrodas vecticībnieku lūgšanu nams, kā arī pareizticīgo baznīca, kas mūsdienās gan vairs nedarbojas.

Vasarā uz Pīrisāri var nokļūt ar Laksāres ostas prāmi, kas līdz galamērķim aizvedīs 45 minūtēs. Tā kā sala ir ļoti maza, automobili var atstāt ostā un salu vienas dienas laikā izstaigāt kājām. Noteikti ņem līdzi piknika grozu, jo veikala tur nav.

Neskatoties uz nelielo miestiņu, šeit ir viss: rokdarbu veikals, antikvariāts, vairākas ēdināšanas vietas, viesu nams un... Igaunijas greznākā pils. Proti, Alatskivi ciemā atrodas Skotijas Balmorāla pils mazākais brālis. Patlaban 19. gadsimtā celtajā skaistajā muižas ēkā atrodas restorāns, apmeklētāju centrs, rokdarbu darbnīcas, dabas centrs un arī viesnīca.

Igaunijas dienvidaustrumos atrodas Setu zeme, kas sniedzas līdz pat Pleskavas ezeram aiz Krievijas robežas. Lai gan oficiālās valstu robežas gadsimtu gaitā ir daudzreiz pārbīdītas, Igaunijas etniskās grupas setu vienotība nav mazinājusies. Pēc aplēsēm, Igaunijā un Krievijā patlaban dzīvo apmēram 10 000 setu, kas ar lepnumu runā savā valodā.

Setumā gada lielākais notikums ir vasaras Karaļvalsts svētki, kuros tiek kopīgi dziedāts, dejots, gatavotas maltītes un uz gadu ievēlēts setu karalis "ülemsootska", kas ir viņu dieva Peko vietnieks uz zemes.

Pa ceļam no Tartu līdz Mustvē, izmetot līkumu, nonāksi Voremā. Cieši cita pie citas saspiedušās izstieptas gravas un ezeri ir ledus laikmeta rezultāts, kas priecē ar gleznainām dabas ainavām. Voremā ir vieta, kur radušās daudzas teiksmas, kas gadu gaitā izplatījušās un iekļautas arī igauņu tautas eposā "Kalevipoegs".

Ja gadās nonākt Voremā, noteikti jādodas uz Elistveres dzīvnieku parku, kur iespējams vērot savvaļas dzīvniekus. Līdzās vietējiem lāčiem, lūšiem un aļņiem te dzīvo arī eksotiskie ziemeļbrieži un sumbri.