Bulgārija ir kā labi glabāts noslēpums. Tā ieslēpusies starp lielām kaimiņvalstīm – Turciju, Grieķiju un Rumāniju – glabā virkni brīnišķīgu pārsteigumu. Kalni, jūra, rožu ziediem klātas ielejas, UNESCO Pasaules mantojumi, gards ēdiens, viesmīlīgi cilvēki, draudzīgas cenas un daudz cita vien trīs stundu ilga lidojuma attālumā no Latvijas. Ar interesantākajiem faktiem par Bulgātiju "Tūrisma Gidam" dalījās tūroperators “Novatours”.
Bulgārija atrodas Eiropas dienvidaustrumu daļā – Balkānu pussalā. Ziemeļos tā robežojas ar Rumāniju, dienvidos – ar Turciju un Grieķiju, rietumos – ar Serbiju un Maķedoniju, bet austrumos tās krastus apskalo Melnā jūra.
Mūsdienu Bulgārija tiek uzskatīta par Eiropas senāko civilizācijas šūpuli – par to liecina vecākais jebkad atklātais zelta ornaments (datēts ar 5000. gadu pirms mūsu ēras), kas tika izrakts Halholīta nekropolē netālu no Varnas. Tāpat vēsturiski nozīmīgs fakts ir tas, ka šī valsts nekad nav bijusi kolonizēta un nekad nav mainījusi savu nosaukumu.
1976. gadā UNESCO atzina seno bulgāru kalendāru par precīzāko pasaulē, bet arheoloģisko vietu skaita ziņā tā ir trešā bagātākā valsts Eiropā, topā ierindojoties līdz ar Grieķiju un Itāliju.
Bulgārijas dabiskā ainava ir daudzveidīga – to veido zemienes, līdzenumi, kalni, pakalni, upju ielejas, baseini un piejūras krasta līnija. Tās augstākais punkts ir Musala kalns (2925 metri), bet zemākais – Melnā jūra.
Jūras piekraste ir 378 kilometrus gara. Populārākais un lielākais kūrorts ir Saulainais krasts, kas ir aptuveni 35 kilometru attālumā no Burgasas un 100 kilometru attālumā no Varnas lidostas. Tas savus viesus lutina ar sešus kilometrus garu smilšu pludmali, tīru ūdeni, mierīgu jūru un svaigu gaisu.
Bulgārija ir valsts ar lielāko dabisko minerālavotu skaitu kontinentālajā Eiropā. Kopumā minerālavotu skaits pārsniedz 600, no kuriem vairāk nekā 250 avotu gadsimtiem ilgi izmantoti ārstniecībā. Līdztekus Bulgārija ir trešā bioloģiski daudzveidīgākā Austrumeiropas valsts, kurā mājvietu ir radušas vairāk nekā 3500 augu sugas un gandrīz 415 putnu sugas.
Tikmēr kultūras jomā jāmin "gaida" jeb dūdas, kas ir Bulgārijas nacionālais mūzikas instruments. Tāpat ieverības cienīga ir deja uz oglēm jeb "nestinarstvo", kurā pūšamo un sitamo instrumentu pavadījumā dejotāji transā dejo uz gruzdošām oglēm, turot rokās Sv. Kostantīna ikonu.
Esot Bulgārijā, vērts nogaršot vairākus vietējos ēdienus. Tostarp jāpamēģina "gjuvečs" – gaļas ēdiens, gatavots ar dārzeņiem, kartupeļiem un rūgušpienu, ''kebabs'' – gaļa ar dārzeņiem, "kuftets" – ceptas gaļas kotletes, "miš maš" – olas ar tomātiem, pipariem un brinzu, "musaka" – maltā gaļa ar kartupeļiem, olām un baklažāniem, "sarme" – tīteņi no vīnogu vai kāpostu lapām, "tarators" – rūgušpiena aukstā zupa ar gurķiem, eļļu un garšvielām, kā arī "ayran" – turku dzēriens, kurš tiek gatavots no bulgāru jogurta.
Līdzīgi kā citi galamērķi, arī Bulgārija slēpj neskaitāmas unikālas iezīmes, piemēram:
- Lai cik mulsinoši tas arī nebūtu, bulgāri, sakot "jā", krata galvu, bet kad vēlas pateikt "nē", tie māj ar galvu;
- Bulgārija ražo 85% no pasaules rožu eļļas. Kazanlaka ir rožu eļļas iegūšanas centrs. Eļļu, ko ražo šajā reģionā, pazīst ar nosaukumu "zelta šķidrums" – īstā rožu eļļa ir trīs reizes dārgāka par zeltu. Lai iegūtu vienu kilogramu rožu eļļas, nepieciešami 3000 kilogrami rožu, bet, lai iegūtu vienu gramu eļļas – 1300 rožu ziedlapiņu;
- Bulgārija ir viena no lielākajām vīna eksportētājvalstīm pasaulē. Vīna ražošanas tradīcijas šai valstij aizvijas līdz pat Trāķijas laikiem. Slavenākie Bulgārijas vīni: "Sophia Merlot", "Sophia Cabernet Sauvignon", "Sophia Muscat Melnik", "Manastirsko Szuszukane", "Rosenthaler Kadarka";
- Bulgārijā ir deviņas UNESCO vietas: septiņi kultūras objekti (Rila klosteris, Bojanas baznīca, Nesebras senā pilsēta, Kazanlakas trāķiešu kaps, Madaras jātnieka un klintīs izcirstās Ivanovas baznīcas) un divi dabas objekti (Pirina nacionālais parks un Srebarnas dabas rezervāts);
- Bulgāru jogurts atzīts par vienu no labākajiem pasaulē. Tādu godu tas iemantojis pateicoties unikālajām ražošanā izmantotajām Lactobacillus bulgaricus baktērijām, kas sastopamas tikai šīs valsts teritorijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
