Kokneses pagasta tūrisma mājaslapā informācija liecina, ka Vecbebru muižas dzīvojamā ēka celta barona Fīdriha fon Meijendorfa laikā 19. gadsimta pirmajā pusē klasicisma stilā. Muižas kungu māja nodedzināta 1905. gadā, bet vēlāk to atjaunoja arhitekta Vilhelma Bokslafa vadībā. Atjaunojot muižas kungu māju, tai izbūvēts rizalīts (celtnes daļas izvirzījums visas ēkas augstumā), kas ir izteiksmīgs jūgendstila arhitektūras paraugs.
Bijusī kungu māja (valsts nozīmes piemineklis) ir vienstāvīga dzīvojamā ēka ar arhitektoniski viekārši risinātu cokolstāvu, kurā saglabājušās oriģinālie cilindriskie griestu pārsegumi un krusta velves, rakstīts "Historia" mājaslapā. Ēkas parādes fasādes centrālo daļu grezno proporcionāli iespaidīgs ieejas rizalīts ar jūgendstilam raksturīgo centrālo logu dekoratīvu dalījumu. Virs pirmā stāva izbūvēts mansards ar dekoratīvu pildrežģa apdari sānu fasādēs un bēniņstāvs ar nelieliem virsgaismas lodziņiem. Ēkā ir baroka laika kamīns. Vēstursiko muižas apbūvi līdz ar kungu māju veido dažādos laika posmos un stilos būvētu dzīvojamo un saimniecības ēku grupa – agrā klasicisma stilā būvētā klēts, stallis un pagrabs. Vecbebru muižas dienvidu pusē saglabājies liepu alejas posms ar mūrētu akmens žoga stabu rindas paliekām.
1922. gadā muižas kungu mājā atvērta Vecbebru biškopības un dārzkopības skola, kā mācību iestāde tā kalpoja līdz 1982. gadam, kad tehnikums pāriet uz jauno mācību korpusu, norādīts "Zudusī Latvija" mājaslapā. 1996. gadā mācības sāka Bebru vipārizglītojošā internātskola, bet 2017. gadā tā tika slēgta.
Taču Vecbebru muiža nav vienīgais vēstures piemineklis šajā apkārtnē. Nepilnu desmit minūšu brauciena attālumā pa zemes ceļu atrodas kokos un krūmos ieskautas Jaunbebru muižas drupas – trīs ēku paliekas. "Zudusī Latvija" rakstīts, ka 19. gadsimta sākumā celtā muižas ēka nodega 1944. gadā, vācu karaspēkam atkāpjoties.
Kungu māja bijusi gara vienstāva celtne ar augstu cokolstāvu un piecu ailu asu rizalītu centrā. Ēkas priekšā atradies plašs lievenis ar masīvām granīta kolonnām, kuru fragmenti vēl tagad drupās saskatāmi. Uz galveno ieeju veda simetriski lokveida pandusi (slīpa iebūve bez pakāpieniem), kurus abās pusēs norobežoja granīta stabu rinda ar iekārtām metāla ķēdēm. Tuvumā atradusies pārvaldnieka māja, kuras formu un apjomu arhitektoniskais risinājums bijis līdzīgs kungu mājai. Trešās drupas saglabājušās no brūža.
1841. gadā Jaunbebru muižā notika tā sauktais Kartupeļu dumpis, kas guvis savu nosaukumu tādēļ, ka Jaunbebru zemnieku sacelšanās notika septembrī – kartupeļu rakšanas laikā, vēsta informācija Kokneses pagasta tūrisma mājaslapā. Dumpis bija protests pret muižkungiem un uzlūkojams par pirmo tautas atmodas vēstnesi. Šobrīd par dumpja norisi atgādina Jaunbebru muižas parka malā esošās sarkanā šķūņa drupas ar piemiņas plāksni un soda priede.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
