Preiļu novads ir īpaši bagāts ar pilskalniem – tajā atrodas tuvu divdesmit pilskalniem, turklāt joprojām ir iespēja atrast vēl kādu. Tāpat Preiļu apkārtnē nav divu vienādu pilskalnu, tādēļ tie var būt brīnišķīgs apskates objekts pat vienā ekskursijā. Par to, kuri pilskalni Preiļu novadā jāapmeklē šovasar, "Tūrisma Gidam" stāstīja Preiļu novada tūrisma attīstības un informācijas centra vadītāja Līga Irbe.
Madaļānu pilskalns, šķiet, ir vispopulārākais Preiļu novadā. Tas vilina ar elpu aizraujošu Latvijas ainavu un tieši tāpēc tiek atzīts par vienu no skaistākajiem Latvijas pilskalniem. Madaļānu pilskalns atrodas netālu no Aglonas, turklāt, lai brauciens būtu īpaši aizraujošs, Aglonas Tūrisma un informācijas centrā iespējams aizņemties bezmaksas velosipēdu un pilskalna apskati veikt izbraucienā.
Nostāsti vēsta, ka tieši Madaļānu (Madalānu) pilskunga meita Marta kļuva par Lietuvas dižkunigaita Mindauga sievu. Pavasarī un rudenī no pilskalna labi redzama arī baltie Aglonas bazilikas torņi, bet visos gadalaikos paveras neaizmirstams skats uz mierīgo Dūbuļa ezeru.
Neparastās formas Pilišķu pilskalns saukts arī par kukuļveida pilskalnu, jo patiešām atgādina maizes kukulīti. Nosaukums, tips un atradumi liecina ka Pilišķukalns ir viens no vecākajiem pilskalniem šai apvidū. Kāda sena teika vēsta, ka kalnā iekšā sēžot jaunava, kuru sargājot melns suns. Tikmēr mūsdienās jaunas teikas un nostāsti veidojas ap pilskalna teritorijā esošajām lielizmēra bedrēm, kuras, saskaņā ar avotiem, 1915. gadā izracis krievu karaspēks, lai, iespējams, iekārtotu patvertnes.
Anspoku pilskalns atrodas nieka trīs kilometru attālumā no Preiļiem, tieši pie Anspoku medību pils drupām. Interesanti, ka seno pilskalnu no trīs pusēm ieskauj līkumainā Preiļupīte. Savulaik, pilskalna arheoloģisko izrakumu laikā, te atrastas uz podnieka ripas darinātu trauku lauskas, kas ļauj pilskalnu uzskatīt par vēlā dzelzs laikmeta nocietinājumu.
Lai arī nelielo un neilgu laiku apdzīvoto Anspoku pilskalnu nez vai var uzskatīt par Preiļu novada centru, tomēr tas ir sava laika dzīves un notikumu liecība. Anspoku pilskalns iekļaujas 12. - 13. gadsimta izmantoto pilskalnu tīklā Latgales centrālajā daļā.
Šņepstu pilskalns atrodas šosejas Krāslava — Preiļi — Madona (P62) pašā malā un ir ļoti viegli sasniedzams. Pilskalna augstums ir 19 metri un, līdzīgi kā Pilišķu pilskalns, arī šis atgādina iegarenu maizes kukulīti. Pilskalnu vislabāk baudīt no tā virsotnes, turklāt meža zemenīšu laikā pilskalna apmeklētājus gaidīt gaida kāds salds pārsteigums.
Jāatzīmē, ka savulaik pilskalnu lielā mērā postījuši mantrači. Vietējie zemnieki kādam Bogomoļeca tēvam Jaunā muižā nesuši pilskalnā atrastās senlietas veselām pītenēm. Latvijas Vēstures muzejā glabājas divi Šņepstu pilskalnā atrastie ovālie 5. gadsimta šķiltavakmeņi un vairākas citas senlietas. Šeit atrastās lietas glabājas arī Viļņas muzejā.
Kalvānu pilskalns atrodams Peleču pagastā pāris kilometru attālumā no dabas lieguma "Pelēču ezera purvs". No pilskalna starp koku stumbriem ir redzams Limanka ezers. Pie pilskalna atrodas arī sena kapsēta, kurā, ticams, apglabāti vecticībnieki.
Teikām un leģendām apvīta vieta ir Cirīša ezera Upurkalns Upursalā, kas sasniedzama tikai pašiem drosmīgākajiem, jo jādodas ceļā ar laivu (laivu noma iespējama Aglonas publiskajā pludmalē vai viesu mājā "Aglonas Cakuli", Ezera ielā 4). Apmeklētājiem iespējams ne tikai neredzēt Upurkalnu, bet arī izstaigāt uz salas esošo dabas taku.
Upurkalna vēstures aizsākumi meklējami jau pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras un, domājams, ka tas ir cilvēka roku veidots pilskalns. Tautā ir sastopami nostāsti, ka senajos laikos, pirms pareizticības un katoļticības izplatīšanās, senlatvieši šeit pielūguši savus pagānu dievus, salikuši sārtus un upurējuši dievam. Stāsta, ka vissenākajos laikos dedzinājuši meitenes, bet vēlākā laikā no tā atteikušies un upurējuši lopus. No tā laika sala tikusi nosaukta par upursalu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
