Eksotika, kalni un vairāk nekā 10 000 soļu pirms pusdienas laika – Daces 14 dienas Peru

Ceļš līdz Peru nav īss. Pirmā pietura – Milāna. Pēc tam 20 stundas lidojumā Milāna – Madride – Lima. Bija bail, ka ar "Air Europa" aviokompāniju par tik zemu cenu būs mokošs un smags lidojums, bet tad, kad 12 stundu lidojumā pa trim krēsliem esmu pagulējusi teju desmit stundas, liekas, ka šis ir labākais un vieglākais garais reiss manā dzīvē.

Ir pieci no rīta pēc Peru laika un mēs speram soli otrā pasaules malā, Peru galvaspilsētā Limā. Savādi, ka pirmā sajūta nav karsts, smogveidīgs gaiss, kā tas pēdējos gadus ierasts kādā no Āzijas valstīm. Salīdzinoši ar Latvijas ziempavasari, te ir silti un patīkami. 35 dolāri uz visiem un esam jau iekārtojušies mūsu četru zvaigžņu viesnīcā kūrortkvartālā Miraflores. Brokastis viesnīcā un esam gatavi iekarot Limu.

Šī ceļojuma dienās mums paredzēti desmit lidojumi, tāpēc rītu sākām agri, lai dotos uz lidostu un lidotu pāri Peru. Iekšējiem lidojumiem pārsvarā izmantojam "LATAM Airlines". Nākamā pietura – Puerto Maldonado.

Šeit sākās mūsu piedzīvojums Amazones Tambopata džungļos. Izkāpjot no lidmašīnas, sajūtamies kā Āzijā. Kārtīga suta. Ārā ap 30 grādiem. Gribas atzīmēt, ka peruāņi izstaro mieru, ko esam pārņēmuši arī mēs – nekur nesteidzas, ne par ko nestreso un arī mums tieši tā gribas.

Stundu garš brauciens ar laivu pa Madre de Dios upi, baudot saulīti un svelmi. Izkāpjam krastā un tiekam pie gardām pusdienām un auksta alus mūsu "Lodge – Monte Amazónico". Neliels "čiliņš" šūpuļtīklos pie saviem koka namiņiem un dodamies atkal uz laivu, lai, izkāpjot nekurienē, džungļu takās satiktu mērkaķus. Nekaunīgi, bet mīļi lielāka un mazāka izmēra mērkaķēni lēkā turpu šurpu pa kokiem, zog banānus no cilvēku rokām un nebaidās pienākt pavisam tuvu.

Lēnu garu saulīte riet, un mēs skrienam lūkoties, kā virs upes arvien spožāk un skaistāk iekrāsojas debesis. Džungļi ir satumsuši un sāk dziedāt, moskīti ar pilnu jaudu pamodušies, bet mums paredzēts vēl viens piedzīvojums. Atkal lecam laivā un dodamies balto aligatoru (Cayman) medībās, kuri iznāk krastos tieši tumsā. Mums ir paveicies, jo atrodam tos gan mazus, gan paprāvāka izmēra. Mēs ieraugām arī dzeloņcūkai līdzīgu lopu ložņājam pa stāvkrastu.

Nakts paiet džungļu dabīgajās skaņās, jo guļam koka namiņos, kur logu vietā tīkli. Džungļi ir kas patiesi varens. Brīžam gan sanāk pamosties no neizprotamām skaņām, bet tās neizraisa bailes, gluži pretēji – vēlmi saprast, kas ir tas, kas šādas tik nedabiskas skaņas spēj radīt. Nav gan laika daudz gulēt, jo jau piecos no rīta, kad tikai saule aust un debess sāk iekrāsoties oranžīgā tonī, kāpjam laivā un dodamies uz Tambopata dabas rezervātu.

Trīs kilometru pastaiga džungļu dziesmās, pa ceļam ieraugot kā tarantulu un ķirzaciņas, tā mērkaķēnus un binokļos – papagaiļus. Līdz nonākam airu laivu piestātnē. Un te nu sākas piedzīvojums piecu stundu garumā – mūs ved gar Sandoval ezera krastu, kā arī krustu šķērsu pāri tam, kur redzam pilnu buķeti ar džungļu iemītniekiem. Melnie aligatori laiku pa laikam piemiedz mums ar aci, putni visās iespējamās krāsās, lielumos un formās, bruņurupuči, mērkaķi un pat krāsaini tauriņi. Peldēties gan neiesaka, jo ezers pilns ar piraijām.

Kā jau daudzās lielās valstīs, ja ceļo, jārēķinās, ka savs laiks jāpavada arī transportos. Sakām ardievas džungļiem un laivas brauciena attālumā nokļūstam, kur sākuši – Puerto Maldonado.

Mazliet par iekšējiem pārlidojumiem – ja visur pasaulē lidojot satraucamies, vai nepārsniegsim atļauto bagāžas lielumu vai svaru, tad šeit ņem līdzi visu, ko vien vēlies, kā vēlies un vēl vīna pudeli droši uzmet pa virsu!

Nobeidzot džungļu stāstu, norādīšu arī cenas par vienu personu: 194 eiro trīs dienas, tas ir, divas naktis džungļu tūre, kur ietilpst arī brokastis, pusdienas, vakariņas, nakšņošana, pick-up, drop-off… Papildus pieci eiro par "Zip line", kas nebija iekļauts programmā. 44 eiro lidojums Lima – Puerto Maldonado, 86 eiro par lidojumiem Puerto Maldonado – Lima – Arequipa.

Esam nokļuvuši pilsētā Arequipa, 2500 metrus virs jūras līmeņa. Tagad tik uz augšu, uz augšu vien. Ar "Uber" nokļūstam viesnīcā, aptiekā nopērkam augstuma slimības zāles (pagaidām gan pārmaiņas sevī nejūtam) un dodamies ielās. Te vairs nav džungļu +30, prasās garās bikses un džemperītis.

Šodien mēs kārtīgi izbaudām, ko nozīmē nokļūt Peru. Rīts, brokastis viesnīcā un esam gatavi uzsākt savu divu dienu tūri pa Kolkas kanjonu. Lai taupītu laiku, šīs tūres mēs esam atraduši jau Latvijā, izmeklējot labākos variantus. Kā runāts, mūs savāc no viesnīcas un braucam augšup. Pa ceļam satiekam alpakas, kondorus un lamas, kas dzīvojas pa kalniem. Izkāpjam dažādās apskates vietās, kādā kalnu barčikā iedzeram kokas lapu tēju (to te labāk dzert vairākas reizes dienā, lai cīnītos ar augstuma slimību) un sajūtam, ko pa īstam nozīmē Peru izslavētais augstums. Šodien mūsu augstākais punkts, kur, kā mīti stāsta, var savienoties ar debesīm, ir 4900 metri virs jūras līmeņa.

Kad nolaižamies līdz pilsētai Chivay, kas ir 3600 metru augstumā virs jūras līmeņa, paēdam pusdienas, kurās nobaudām alpaku. Bijām gatavi, ka būs jāiet cauri "nārnijai" augstuma dēļ, tāpēc tagad ceram, ka sliktākais jau ir aiz muguras. Teikšu, ka mūsu ideja vispirms doties uz Arequipa, tad turpināt ceļu līdz Maču Pikču, nevis otrādi, ir lieliska, tādēļ vien, lai aklimatizētos. Ja dodies uz Peru, rēķinies, ka te bieži vien viesnīcās nav karstā ūdens (priecājies, ja atrodi knapi remdenu!) pat dušā un nav arī apkures, lai arī naktīs temperatūra nokrīt līdz mīnuss grādiem.

Beidzot sasniedzam Kolkas kanjonu. Un, kad redzi šādu dabas varenību, skatus kā no pasaku grāmatām, tad visas mocības aizmirstas. Šis ceļš bijis tā vērts. Diena lēnu garu iesilst, piestājam dažādos skatu punktos, katrā atvadāmies no kādas apģērba kārtas, līdz atkal esam šortos un krekliņos. Liekas, ka sākam aprast ar augstumu, lai arī joprojām pieci pakāpieni uz augšu rada milzu aizdusu. Šodien jau būšana 4500 metru augstumā tik lielas grūtības nesagādā.

Pa Andu kalniem lidinās skaisti ērgļi – kondori un mēs esam laimīgi, ka varam redzēt šādu pasaules brīnumu. Uz pusdienām atgriežamies Chivay pilsētā un es pat apēdu buljonzupu. Esam sasmēlušies spēku, lai dotos tālāk, piecu stundu braucienā uz Puno. Augšā, lejā, ar pāris pauzēm virpuļojam pa serpentīniem.

Par izmaksām: 127 eiro Colca Canyon tūre, tas ir, divas dienas un viena nakts, ar ceļu no Arequipa uz Puno, nakšņošana, ieeja Kolkas kanjona teritorijā. Četri eiro – termālie baseini, 14 eiro nakšņošana Arequipa, 13 eiro nakšņošana Puno.

Dodamies uz kuteru piestātni, lai laistos pasaulslavenā Titikaka ezera izpētē. Pēc 40 minūšu brauciena piestājam uz kādas peldošās salas. Šādu, cilvēku veidotu un apdzīvotu salu Titikaka ezerā ir daudz. Mūs laipni sagaida vietējie iedzīvotāji, izrāda savas mājas, izvadā ar pašu būvētu (pītu) laivu, stāsta par savu dzīvi un ikdienu. Uz vienas mazas saliņas dzīvo deviņas ģimenes – 35 cilvēki. Vienā mājiņā, vienā gultā guļ gan mamma, gan tētis, gan bērni, gan vecvecāki. Tik interesanti redzēt ko šādu. Vēl viena Peru daudzveidības šķautne.

Tālāk dodamies uz salu, kas iekļauta UNESCO mantojumā. Atkal peruāņu dejas, parāda mums kā top dabīgais šampūns, kā vietējie auž un tamborē peruāņu skaistumlietas. Piestājam dažos skaistos skatu punktos un paēdam zivtiņu vietējā kafejnīcā pusdienās. Nesteidzīgi, baudot skaistos skatus, dodamies atpakaļ uz savu kuģīti, kurš mūs aizved atpakaļ uz Puno. Šī ekskursija bijusi varena. Šonakt mūsu viesnīca būs autobuss.

Izmaksas: 35 eiro ekskursija pa Titikaka ezeru, ar pusdienām. 17 eiro nakts autobuss.

Kā jau iepriekš teicu, šī nakts mums pagāja autobusā. Ja ceļo pa Peru, droši izmanto nakts autobusus, jo krēsli atlaižas teju guļus stāvoklī un ir tiešām ērti. Kusko iebraucām piecos no rīta, ātri vien ar "Uber" tikām līdz viesnīcai, kurā gan iečekojāmies tikai septiņos no rīta, kādu laiku padirnot vestibilā.

Šodien plānā mazliet iepazīt Kusko. Par nepilniem desmit eiro tiekam pie autobusa tūres. Divstāvu autobuss mūs izvadā līku loču pa Kusko vēsturisko centru un tad dodas augšup pa kalnu. Autobusā nogaršojam anīsa liķieri, piestājam uzmest aci arheoloģiskajam parkam "Saqsaywaman" un tad nokļūstam kalna galā pie kāda vecāka gadu gājuma peruāņa, kurš mums novada fantastisku rituālu laimei, veselībai, mīlestībai un visam citam labajam dzīvē.

Mēs dodamies kalnos. Šis notikums mūs reizē fascinē, bet reizē biedē. Vai būs spēks un izturība? Vai augstumā netrūks elpa? Bet par visu pēc kārtas. Mūsu grupā ir desmit cilvēki. Grupas barvedis – Tonijs, kurš mūsu grupu nosauc par "superPumām" un laiku pa laikam šajā ceļā mums pasniedz ļoti interesantas vēstures stundas par inkiem, to kultūru, valodu un tradīcijām. Sākotnēji var domāt, ka šodien paredzētie seši kilometri nav nekas īpašs, bet ziniet, tas nemaz nav tik viegli, ja tie jāveic stāvus kalnā.

Kad liekas, ka tūlīt būsi galā, izrādās, ka jāpakāpj vēl mazliet. Lēnu garu, apbrīnodami debešķīgos kalnu skatus, sasniedzam šodienas uzvaru – Humanta y lagoon. Kalna virsotne 4250 metru augstumā virs jūras līmeņa. Un tad, kad ieraugi šādus skatus, zilo lagūnu, dabas varenību no augšas un saproti, ka jā, tu esi to paveicis, tad liekas, ka ir laime pasaulē! To nevar aprakstīt vārdiem.

Nākamajā dienā nonākam līdz "Gringo killer" septiņām cilpām. Pēc tam Salkantey kalns 4630 metru augstumā virs jūras līmeņa. Sajūtas tādas, ka no laimes raudāt gribas! Kalna galā noturam nelielu, bet sajūtām īpašu inku rituālu. Gribas no prieka kliegt. Ir vērts pārlidot pāri puspasaulei, lai redzētu, piedzīvotu un izaicināt sevi ar ko šādu!

Pēc dušas (beidzot!), pāris glāzēm rumkolas, garām sarunām ar mūsu gidiņu un nelielas miega devas koka teltī, atkal pienācis agrs rīts. 5.30 mūs atkal modina ar kokas tēju. Šodien mums jāpieveic 30 kilometri. Liekas, ka kalnu skats jau ierasta lieta, bet tas nemaina faktu, ka ceļš mūs ved cauri gleznai. Ūdenskritumi viens pēc otra, džungļu koki, zaļumi un ziedi. Ar pāris pitstopiem 20 kilometri paiet nemanot – saulīte silda, prāts priecīgs un kāju iemērkšana ledainā strautā ir perfekta kombinācija.

Bet tad pienāk laiks mūsu ceļu turpināt. Stundu pakratamies busiņā, līdz nokļūstam vilcienu, kuri ved uz Maču Pikču, galapunktā. Un te sākas izaicinājuma kārtējā daļa – vēl desmit kilometri gar vilciena sliedēm. Pēc deviņiem kilometriem nokļūstam nākamajā galapunktā. Gribas priekā gavilēt, ka mēs esam to izdarījuši. Un tad, izrādās, ka vēl pusstunda jāiet ar kājām. Nu bāc! Tā ir reāla cīņa ar prātu. Gribas padoties, gribas raudāt, gribas smieties, gribas kliegt, gribas dusmoties… Bet mēs to izdarījām!

Šodien ieraugām pasaules brīnumu – Maču Pikču! Tas ir skats, kuru novēlu ieraudzīt ikvienam. Bet… Visi cilvēki kā cilvēki, apskata pasaules brīnumu no ierastajiem skatu punktiem. Bet ko mēs? "čerez njemogu" soļojam liela kalna virzienā – Montanja Waynapicchu – blakus Maču Pikču un sākam kāpt… Liekas, ka tie bija miljons pakāpieni, tūkstoš sviedru piles, vismaz simts noelsieni… Bet mēs atkal varam teikt, ka mēs to izdarījām! Mēs ieraugām to, uz ko retais saņemas… Maču Pikču no putna lidojuma.

Atpakaļceļam izvēlamies autobusu, jo būs jau gana sportots. Atgriežamies mīlīgajā pilsētiņā Aguas Galientes. Noslēgumā saldējums un kafija kādā mazā kafejnīciņā un laiks doties uz vilcienu. Lai arī par to neesam maksājuši, tiekam pie vietām vagonā ar panorāmas skatu. Logi ir ne tikai sānos, bet arī uz jumta. Tā teikt, brīnišķīgas atvadas no Maču Pikču.

Izmaksas: Salkantey tūre četras dienas, trīs naktis – 312 eiro, kur iekļauts viss, tostarp, transports, gids, naktsmājas, ēdienreizes, Maču Pikču un Montanja Waynapicchu.

Kad liekas, ka nu jau gan viss redzēts, mēs ieraugām vēl. Mums miera nav. Atkal piecas stundas miega un lecam iekšā kārtējā busiņā. Esam atbraukuši uz vēl kādu pasaules brīnumu – Varavīksnes kalniem Pallcoyo. Vairāk nekā 5000 metros virs jūras līmeņa ir vēsāks kā gribētos, šķiet arī augstums šajā ceļojumā sasniegts visaugstākais. 3,5 stundas, desmit kilometri, kāpiens augšā un lejā ar atkārtiem žokļiem – kādi skati! Kādas krāsas! Kāds skaistums! Ar šādu skatu ir prieks atvadīties no Peru kalniem un atgriezties Kusko, kur pēc piecām stundām paredzēts lidojums.

Pirmo reizi šajā ceļojumā mēs izvēlamies dzīvot bez plāna. Īstenībā, ar mega plānu… Mums vajag pludmali! Uzliekam navigācijā pirmo kaut cik skaisto pludmali gājiena attālumā no Limas un ejam… Gar okeānu ejam, gar skaistiem grafiti un sienu zīmējumiem ejam, gar skulptūrām un baznīcām, un noķeram atkal jaunu Limas sajūtu. Galamērķis – Barancco pludmale – sasniegts. Šodien esam īsti tūristi siltajās zemēs. Viss, ko varu pateikt, – saule, okeāns, sauļošanās un peldes.

Peru ir grandioza zeme. Brauciet! Baudiet! Būs gan skaisti, gan izaicinājumiem pilni. Būs gan silti, gan tā, ka nosalt var. Būs gan jāpacīnās ar augstuma slimību, gan jābauda sekundes. Būs gan jāpasporto, gan kārtīgi jāpaēd. Būs gan komfortabli, gan pilnīgi ārpus jebkādas komforta zonas!

Runājot par kopējām izmaksām, mums kopējais čeks, ar visiem lidojumiem, izklaidēm, tūrēm un ēšanām, ir apmēram 2000 eiro. Bet tas noteikti ir katra centa vērts pasākums!