Rožu klasifikācija visā pasaulē ir nepastāvīga un pa laikam mainās. Tā būs mainīga arī nākotnē, jo jaunu šķirņu veidošanas procesos tiek iesaistītas dažādu grupu un šķirņu rozes, kā rezultātā rodas grūtības noteikt attiecīgās šķirnes piederību konkrētai grupai. Veidojoties jaunām grupām, nākas gan mainīt, gan papildināt jau esošo klasifikāciju.
Pašlaik visas pasaules rozes iedala trīs veidu rozēs:
- savvaļā augošās rozes (Species Roses);
- senās dārza rozes, kas radītas līdz 1867. gadam (Old Garden Roses);
- mūsdienu dārza rozes, pie kurām pieder visas rožu šķirnes, kas veidotas pēc 1867. gada, jo tieši šo gadu uzskata par pirmās tējhibrīdrozes rašanas brīdi (Modern Roses).
"Pasaulē ir zināmas pāri par četrdesmit tūkstošiem rožu šķirņu, un katru gadu šis skaitlis pieaug. Lai būtu vieglāk orientēties šajā daudzveidībā, rozes iedala vairākās grupās. Pasaulē zināmās rozes šobrīd sīkāk iedala apmēram trīsdesmit grupās, bet ne tuvu visas no tām piemērotas Latvijas āra apstākļiem. Latvijā nozīmīgākās un apstādījumos biežāk stādītās ir floribundrozes, krūmrozes, stīgotājrozes un parka rozes. Noteikti jāpiemin arī poliantrozes, miniatūrrozes, klājeniskās jeb augsnes sedzējas rozes un tējhibrīdu rozes", stāsta Ilma Nereta, Nacionālā botāniskā dārza lakstaugu floras nodaļas vadošā speciāliste. "Katrā reģionā atsevišķas šķirnes jūtas atšķirīgi un dažāda ir arī to uzvedība."
Pēc ziedēšanas rakstura rozes iedala vienreiz ziedošajās un atkārtoti ziedošajās rozēs. Vienu reizi ziedošās rozes uzzied tikai vasaras sākumā, kas gan ir kādas divas nedēļas agrāk par atkārtoti ziedošajām rozēm. To ziedi atrodas uz samērā īsiem sānu dzinumiem, kas izveidojušies uz iepriekšējo gadu viengadīgo, divgadīgo, retāk trīsgadīgo pārkoksnējušos dzinumu vidusdaļas. Ziedēšanas kulminācijas brīdī šīs grupas rozes patīkami pārsteidz ar ziedu bagātību, kas ilgst apmēram mēnesi. Pati zināmākā šīs grupas pārstāve noteikti ir stīgotājroze 'Flammentaz', kas pilnzieda laikā (ap Jāņiem) liek atskatīties. Vasaras otrajā pusē krūms saglabā vien skaistu zaļu lapojumu, bet ziedēšana izpaliek. No rožu krūma apakšējās daļas pumpuriem pēc noziedēšanas attīstās jauni veģetatīvie dzinumi, kuri uzziedēs vien nākamajā gadā pēc pārziemošanas. Savukārt atkārtoti ziedošās rozes ar nelieliem, īslaicīgiem pārtraukumiem zied līdz rudenim, jo gandrīz katrs jaunais dzinums beidzas ar ziedu ķekaru galā. Saprotams, ka audzētāji labprātāk izvēlas tieši šīs grupas rozes, tādēļ atkārtoti ziedošo rožu šķirņu skaitliskais piedāvājums ir ievērojami bagātīgāks par vienreiz ziedošajām rozēm.
Rožu tīkotājiem ierastāks un saprotamāks ir šo augu grupējums pēc to morfoloģiskajām pazīmēm un bioloģiskajām īpatnībām, ko izmantojam arī Latvijā. Dārzu stādījumos vadās pēc šādām rožu grupām: floribundrozes; krūmrozes; parka rozes; stīgotājrozes; poliantrozes; klājeniskās jeb augsnes sedzējas rozes; miniatūrrozes; tējhibrīdu rozes.
Lūk, ar kādu krāšņumu priecē rozes Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
