Šovasar ir sajūta, ka uz Zakopani, kalnu kūrortpilsētiņu Polijas dienvidos, brauc visi – kur vien palasi, vieni prasa padomus, citi sniedz ieteikumus. Un tas ir saprotams, jo Tatri ir mums tuvākie "īstie" augstie kalni, turklāt apvienojumā ar Polijas visnotaļ patīkamajām cenām arī ekonomiski patīkamāki nekā Alpi Vācijas, Itālijas vai Austrijas pusē.
Pandēmijas laikā aizveduši bērnu uz Latvijas un Igaunijas augstākajām virsotnēm, Gaiziņu un Munameģi, gribējām parādīt īstos kalnus. Tādus, ko var raksturot dzejnieka Klāva Elsberga vārdiem: "Viņi nelēkā. Viņi slejas." Lielus, monumentālus, mūžīgus.
No Rīgas līdz Zakopanei ir gandrīz 1100 kilometri – 13 ar pusi stundas ceļā. Teorētiski var aizbraukt "vienā stiepienā", īpaši tāpēc, ka nu jau lielākā daļa ceļa Polijas pusē ir pa ērtu un tukšu (un bezmaksas!) automaģistrāli. Taču mūsu ģimenē šoferītis ir tikai viens, un, lai viņš nesanīktu, gan turpceļā, gan atpakaļceļā pārnakšņojām viduspunktā. Mūsu ceļojums notika Jāņu nedēļā.
Pirmais, kas šodien interesē autobraucējus, – benzīna cenas. Šajā ziņā Polija priecēja, jo degviela maksā ap 8 zlotiem litrā (1,70 eiro). Ja mašīna ekonomiska un "ēd" ap 4–5 litriem uz 100 km, tad var rullēt diezgan izdevīgi.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
