Sen, sen atpakaļ portālā “Draugiem.lv” lasīju bijušā kuģa ārsta Jūlija Aldersona atmiņas, kurš aprakstīja, kā 1975. gadā ar padomju tirdzniecības kuģi “Pāvels Šternbergs” viesojās Polijas ostas pilsētā Gdaņskā. Atmiņu stāstam bija pievienotas arī fotogrāfijas, kurās labi redzams, kā poļi no baltiem silikāta blokiem no jauna ceļ karā nopostīto viduslaiku pilsētu. Atceros, ka, skatoties šo 1975. gada fotoreportāžu, biju šokā, jo nemaz neiedomājos, ka senā ostas pilsēta ir uzbūvēta pavisam nesen kā kopija. Šogad jūnijā man beidzot izdevās nokļūt Gdaņskā un savām acīm redzēt, ka šī kopija tiešām ir poļu meistardarbs, bet pati Gdaņska ir vairāk nekā apmeklējuma vērta.
Gdaņsku vēl pirms Prūsijas krusta karu sākuma kā Pomerānijas pakļautībā esošu apmetni ar 1000 iedzīvotājiem pirmoreiz rakstos pieminējis Sv. Adalberts no Prāgas 997. gadā. 1440. gadā Gdaņska (jeb vāciskajā vārdā Danciga) kopā ar Toruņu un Elblongu nodibināja Prūsijas konfederāciju, kura 1454. gadā sacēlās pret Vācu ordeni un meklēja aizsardzību pie Polijas karaļa Kazimira IV. Sākās Trīspadsmitgadu karš starp Vācu Ordeni un Poliju, kā rezultātā Gdaņsku iekļāva poļu Karaļa Prūsijas sastāvā.
Arhīva foto
Savukārt pēc Polijas dalīšanas 1793. gadā Danciga oficiāli kļuva par Prūsijas karalistes daļu. Pēc Vācijas sakāves 1. pasaules karā izveidoja Dancigas brīvpilsētu – Dancigas pilsētu ar apkārtējo teritoriju. Tajā pārsvarā dzīvoja vācieši, un viens no Vācijas diktatora Ādolfa Hitlera mērķiem bija apvienot vācu zemes ar Dancigu, likvidējot tā saukto “Poļu koridoru”. 1939. gada 1. septembrī pulksten 4.45 pēc vietējā laika no vācu karakuģa “Schleswig-Holstein”, kas bija noenkurojies ostas kanālā, tika raidīti šāviņi uz poļu garnizonu Vesterplatē pie Dancigas, kas tiek uzskatīts par 2. pasaules kara sākumu. Pēc dažām dienām vācu spēki ieņēma Dancigu.
Postošais 1945. gada pavasaris
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
