Piedzīvojumu meklētāju vilinājums – augstākās virsotnes pasaulē

Everests ir pasaulē augstākais un līdz ar to atpazīstamākais kalns, taču patiesībā Āzijā ir daudz citu virsotņu, kuru augstums pārsniedz 8000 metrus. Vairāk nekā simts augstākie kalni pasaulē atrodas tieši Āzijā.

Uz planētas Zeme ir vismaz 108 kalni, kuru augstums pārsniedz 7200 metrus virs jūras līmeņa. Lielākā daļa šo kalnu atrodas Ķīnā, Indijā, Nepālā un Pakistānā.

Virsotne atrodas uz Ķīnas, Pakistānas un Indijas robežas. Salīdzinājumā ar Everestu, kas ir augstāks kalns pasaulē, kāpiens K2 ir krietni grūtāks un bīstamāks. Tas ir otrais nāvējošākais kalns pasaulē – mēģinot sasniegt virsotni, bojā aiziet vidēji viens no četriem kāpējiem. Šeit dzīvību zaudējis jau 91 cilvēks, bet līdz šim tikai 377 izdevies veiksmīgi uzkāpt virsotnē.

Līdz pat 2021. gada janvārim K2 bija arī vienīgais "astoņtūkstošnieks", kuru ziemas periodā neizdevās iekarot nevienam – visi kāpieni līdz tam bijuši gada siltajos mēnešos. Taču kāda alpīnistu grupa no Nepālas to beidzot paveikusi. Savukārt no austrumu puses K2 joprojām palicis nesasniegts.

Atrodas uz robežas starp Nepālu un Indiju. Līdz 1852. gadam cilvēki uzskatīja, ka Kančendžanga ir augstākais kalns pasaulē, taču Indijas Lielā trigonometriskā pētījuma aprēķini un mērījumi parādīja, ka Everests, kas tajā laikā bija pazīstams kā virsotne XV, patiesībā ir augstāks. Pēc visu aprēķinu pārbaudes 1856. gadā oficiāli paziņoja, ka Kančendžanga ir trešais augstākais kalns pasaulē.

Ir četri maršruti, lai sasniegtu Kančendžangas virsotni. Trīs no tiem atrodas Nepālā, bet viens Indijā
no ziemeļaustrumu puses. Indijas valdība 2000. gadā aizliedza ekspedīcijas uz Kančendžangu, tāpēc maršruts no tās puses vairs nav pieejams.

Lai gan mūsdienās ir labāks aprīkojums, kas kāpienus kalnā padara drošākus, mirstības līmenis to alpīnistu vidū, kas mēģina uzkāpt Kančendžangas virsotnē, joprojām ir augsts. Kopš 1990. gadiem vairāk nekā 20 procentu cilvēku ir gājuši bojā.

Šī virsotne trodas uz Ķīnas, Nepālas un Tibetas robežas. Pirmie Lodzes virsotni 1956. gadā sasniedza šveicieši. Savukārt virsotnes vidējā daļa bija augstākais neiekarotais punkts pasaulē līdz pat 2001. gada maijam, kad tajā uzkāpa alpīnisti no Krievijas.

Līdz šim Lodzes virsotni sasniedzis 371 alpīnists, bet vēl 20 gāja bojā kāpšanas laikā. Gandrīz trīs gadus, no 2014. līdz 2016. gadam, Lodzes virsotni neizdevās iekarot nevienam kāpējam, nākamais veiksmīgs kāpiens izdevies tikai 2017. gada maijā.

Lodzes pakājē atrodas viens no pasaulē skaistākajiem dabas parkiem – Sagarmāthas nacionālais parks, kurā ietilpst daļa Himalaju kalnu, kā arī Everesta, Lodzes un Čooju virsotnes. Jāpiebilst, ka pārgājieni šajā apvidū paredzēti tikai fiziski labi sagatavotiem cilvēkiem.

Atrodas uz Ķīnas, Nepālas un Tibetas robežas. Tiek uzskatīts, ka no visiem "astoņtūkstošniekiem" Čooju ir vieglāk iekarojams. Veiksmīgi šajā kalnā uzkāpuši jau 3680 cilvēku. Parasti šo virsotni izvēlas kā pirmo mēģinājumu tie, kuri vēlas iekārot virsotnes virs 8000 metru augstuma. Līdz 1978. gadam šī bija arī augstākā virsotne, kurā uzkāpa bez papildu skābekļa.

Čooju ir populārs arī ekstremālo sportistu, piemēram, snovbordistu vidū, jo šeit ir zems traumu risks
un gandrīz ideāli apstākļi treniņiem, jo īpaši rudens periodā.

Nangaparbats atrodas Pakistānā. To sauc arī par "Nāves kalnu", jo tas ir viens no trim bīstamākajiem kalniem starp "astoņtūkstošniekiem". Tikai 287 kāpieni šajā kalnā bijuši veiksmīgi, vēl 64 beidzās ar alpīnistu nāvi.

Nelabvēlīgo klimata apstākļu dēļ, kāpšana Nangaparbatā ir iespējama tikai ļoti īsā laika periodā.

Atrodas Nepālā. Kaut gan Annapūrna ieņem tikai desmito vietu pasaules augstāko kalnu sarakstā, tā ir viena no bīstamākajām virsotnēm. Līdz 2012. gadam vairāk nekā trešdaļa no alpīnistiem, kas centušies to sasniegt, gājuši bojā.