Iemesli, kāpēc doties uz vēsturisko suitu novadu – Alsungu, Jūrkalni un Gudeniekiem  (1)

Suiti – tā ir latviešu etniskā grupa, savdabīga katoļu "sala" luterticīgās Kurzemes centrā, kurai ir bagāta, gandrīz 400 gadus veca vēsture. Reliģiskā atšķirība bija iemesls, kādēļ suiti noslēdzās savā novadā, radot un ilgstošā laika posmā saglabājot unikālas un bagātas tautas tradīcijas. Līdz pat šim laikam ir saglabājusies suitu valoda, to var dzirdēt sarunvalodā kā iestarpinājumus, kā arī suitu izloksnē dzied visi suitu etnogrāfiskie un folkloras ansambļi.

Suitu kultūrtelpa ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Tā ir īpaša ar krāšņajiem tautastērpiem, tradīcijām, dziesmām un sievu daudzbalsīgo dziedāšanu.

Lai uzzinātu, kā veidojusies šī unikālā kultūrvide ar latviešu, lībiešu, vācu un poļu kultūras sajaukumu, un kā tajā dzīvo mūsdienu suiti, ir jāapmeklē vēsturiski nozīmīgus apkārtnes objektus, ko var apvienot ar mājas kafejnīcu īpašo programmu "Brauc šorp uz ritīg Suit padarīšen!".

18 suitu mājas vērs vaļā savas durvis, lai uz brīdi pārtaptu par kafejnīcām, kas piedāvās gan Eiropas virtuvei tradicionālus un iecienītus ēdienus: pankūkas, maultaušus, desiņas ar kāpostiem, dažādas zupas, kēksiņus un kūkas, gan novada unikālos ēdienus. Piemēram, tikai šeit var izbaudīt suitu plovu, suitu skābmaizi, skābputru un bukstiņputru, sklandraušus, pašu brūvētu alu un citus gardumus.

Alsungas Livonijas ordeņa pils ir būvēta 1372. gadā. Savulaik tā bija nocietināta ēka ar iekšpagalmu, taču līdz mūsdienām ir saglabājusies tikai daļa no austrumu korpusa pagrabiem, dienvidu korpuss, kā arī divi nocietinājumu torņi. Pils muzejā var apskatīt gan vienu no senākajiem interjeriem Kurzemē, gan uzzināt par Šverinu dzimtas vēsturi. Tai ir bijusi milzīga loma šīs vietas paradumu un kultūras veidošanā. Pateicoties Šveriņu dzimtai, nākamo gadsimtu Alsungas un apkārtējo muižu iedzīvotāji ieguva savu identitāti un sāka saukties par suitiem.

Alsungas amatu māja šajā pavasarī tika atvērta pēc atjaunošanas darbiem. Tā vienkopus pulcē dažādu amatu meistarus, glabā kultūras un vēstures liecības, tradīcijas, kā arī aicina uz radošu kopradi. Amatu mājā var apskatīt trīs ekspozīcijas – "Suitu dzīvojamā istaba", "Virtuve" un "Katoļu priesteru tērpi". Tikai jāņem vērā, ka uz radošajām darbnīcām ir jāpiesakās iepriekš.

Baznīca Alsungā celta ap 1625. gadu – vēlīnās gotikas un baroka pārejas laikā. Vairāku gadsimtu garumā dievnams bija galvenā suitu kopienas svētvieta – tās garīguma un identitātes atbalsts.

Par suitu kāzām daudz dzirdēts, bet ne tik daudz redzēts. Tāpēc vērts apmeklēt suitu apdzīvoto vietu Basus, kur tautas namā ir iekārtota ekspozīcija "Suitu godi". Tā stāsta par četriem nozīmīgākajiem notikumiem suitu novada ļaužu dzīvē – kristībām, laulībām, bērēm un dažādām ar baznīcu un gadskārtām saistītām tradīcijām. Īpaši koša ir izdevusies suitu kāzu aina, kurā redzami suitu tautastērpi kāzu godiem.

Tā ir vienīgā Kurzemes bīskapijas celtā pils, kura joprojām ir apdzīvota. Tā ir būvēta 1264. gadā, bet mūsdienu izskatu ir ieguvusi 19. gadsimta 30. gados. Pils muzejā var apskatīt pastāvīgo ekspozīciju – balto, sarkano un zaļo zāli, kā arī torņa apaļo istabu no kuras paveras skats uz Tempļa kalnu, dzirnavu dīķi un tā saliņu, parku, Vankas upes senleju un muižas saimniecisko kompleksu.

Tā ir unikāla vieta, kur var ne tikai baudīt dabas skaistumu, bet arī izaicināt sevi – 3300 kvadrātmetru lielā teritorijā ir jāatrod izeja, kā arī jārisina dažādi tematiski uzdevumi. Lai neveidotos klaustrofobijas sajūta, labirinta sienas ir veidotas no daļēji caurskatāma materiāla. Savukārt mazākajiem visiem ir izveidots rotaļu laukums.

Jūrkalne apvieno mūsdienīgo un vēsturisko, piemēram 135 gadus vecā krogā ir izveidots Jūrkalnes tautas nams. Šobrīd tā otrajā stāvā ir apskatāma ekspozīcija "Vētru muzejs". Tā vēsta par Baltijas jūras stihijām un tajā apskatāmas pludmalē atrastas un no dzelmes izceltas senlietas.

Protams, ja esi Jūrkalnē, tad obligāti ir jāapmeklē stāvkrasts, kura augstums sasniedz pat 20 metrus. Tā ir viena no savdabīgākajām pludmalēm visā Baltijā.

Izmantotie avoti:

Visit Kuldīga
Visit Ventspils