Kandava – pilsēta Abavas senlejā ar neticami gleznainām ielām

Mūsdienu Kandava atrodas ceļā starp Tukumu un Talsiem, savukārt sākotnēji caur pilsētas teritoriju veda krusta karotāju ceļš. "Pirmo reizi Kandava rakstos minēta 1230. gadā, vēsturnieki atklājuši, ka Kandavas apkārtne bijusi apdzīvota jau agrā dzelzs laikmetā (2. līdz 4.gadsimtā)," informē Kandavas un pagastu apvienība.

Pilsētas liktenis bija visai trauksmains – tā piedzīvoja gan uzplaukuma periodu hercoga Jēkaba Ketlera valdīšanas laikā, kļūstot par vienu no lielākajām pilsētām Ziemeļkurzemē 17. gadsimtā, gan traģiskus mēra gadus, kad nomira lielākā daļa iedzīvotāju.

Pilsētas statusu Kandava ieguva vien 1917. gadā, kas nozīmē, ka pirms pieciem gadiem tā nosvinēja savu pirmo simtgadi. Savukārt mūsdienās Kandava ir kļuvusi par kolorītu Kurzemes pilsētu, kuru ir ievērojuši pat filmu veidotāji, izvēloties to par filmēšanas laukumu.

Pirmo reizi apmeklējot Kandavu, rodas iespaids, ka tā ir īsta kino pilsētiņa, kas droši var sacensties ar slaveno "Cinevillu". Īpaši tās vēsturiskais centrs, kur šaurās ieliņas strauji kāpj kalnā un tad pēkšņi pazūd aiz strauja pagrieziena, atgādina vairāk pastkarti, nevis Latvijas mazpilsētu. Burtiski katrs stūris ir tik skaists, ka telefonā zibenīgi krājas fotogrāfijas.

Pilsētu skaistu padara ne vien senlaicīgās ieliņas un pārsteidzoši kalnains reljefs, bet arī mūsdienu mākslinieku darbi uz māju sienām – ēkas ir ne vien atjaunotas, bet ir arī ieguvušas īpašu dizainu.

Kandavas tūrisma informācijas centrs atklāj, ka vecpilsētas kolorītu veido divstāvu saimniecības ēkas ar galerijām Lielā un Talsu ielā. Daudzas Kandavas ēkas celtas neogotiskas stilā. Savukārt ar īpašu ainaviskumu izceļas Lielās ielas ziemeļu daļa – Vējspārns, kur daudzas ēkas kalna nogāzē būvētas vairākos līmeņos, kā arī Talsu iela ar seno bruģa segumu un akmeņu mūra žogiem.

Tā sauktais Vējspārns atrodas Lielās ielas straujākajā nogāzē – agrāk te bijušas vējdzirnavas, tādēļ ir radies šāds nosaukums. Lielā iela ir aptuveni kilometru gara un tās ziemeļu daļā joprojām ir saglabājies akmens bruģa segums, kā arī senlaicīgas ēkas, kas to padara par vienu no pilsētas interesantākajām ielām.

Tas ir lielformāta darbs, kas veidots mozaīkas tehnikā. 20 kvadrātmetrus lielajā attēlā var saskatīt sievieti, kura simbolizē mīlestību, un vīrieti, stipru kā ozolu, kas satur kopā ģimeni. Tāpat mozaīkā ir attēloti dažādi Kandavas simboli – pakalni, čužas ziedi un ozolzīļu kafija.

Kandavā Abavai pāri slejas vecākais laukakmeņu tilts Latvijā. To mēdz dēvēt par vecāko tiltu Ziemeļeiropā, kas būvēts no laukakmeņiem.

Kandavas keramikas ceplī darbojās māksliniece Linda Priedniece pie kuras, iepriekš piesakoties, var apskatīt Kandavas keramikas cepli, uzzināt par keramikas specifiku, arodu, kā arī līdzdarboties trauku darināšanā.

Izmantotie informācijas avoti:

Nacionālā enciklopēdija
Kandavas un pagastu apvienība
Kandavas tūrisma informācijas centrs