Kāpiens Gruzijas kalnos kā terapija pēc smagas slimības uzveikšanas

Kaut arī Inta ir psiholoģe, tomēr onkoloģiska slimība arī viņai bija emocionāli smags periods – pirmkārt, jau medicīnas nozares bezpersoniskums prasa daudz psiholoģisko resursu no pacienta, otrkārt, tā ir milzu cīņa ar sevi pašu. Es pati esmu pieredzējusi, ka cilvēks atsakās no ārstēšanās, jo ir palicis tā sauktajā pirmajā stadijā – slimības noraidīšanas posmā. Turpretī Inta, pabeidzot savu ārstēšanās kursu, ir gatava baudīt dzīves sniegtās dāvanas un izjūt lielu gandarījumu, ka savā dzimšanas dienā uzveica teju 2000 metru augstumu. Kaut arī viņa atzīst – ceļojums nav burvju tablete, taču tas var dot emocionālu spēku turpināt dzīvi.

Dzimšanas dienas dāvana

It nemaz nav jāgaida, lai kāds tavu dzimšanas dienu padarītu īpašu, to var izdarīt saviem spēkiem, ja vien ir vēlme un kāre piedzīvot ko patiesi neaizmirstamu. Inta zināja, ka pēc izslimotās slimības grib īpašu dzimšanas dienu, un kas var būt labāks par aizraujošu ceļojumu? Tieši tādu ieteikumu viņa saņēma "Facebook" grupā. Protams, kad padoms saņemts un "āķis lūpā", vairs ilgi nav jādomā – jāmeklē īstais ceļojums, kas būtu pietiekami labs, sagaidot savu nākamo dzīves gadu. Tā kā Intai jau sen ir patikuši kalni, turklāt tas bija arī īsts izaicinājums, viņa devās uz Gruziju vairāku dienu pārgājienā pa Svanetijas reģionu.

"Negribēju sev neko pierādīt, jo es jau zināju, kas ir kalni. Bet gribēju atkal sajust tās emocijas, ka es kāpju, ka sajūtu savu ķermeni un ka vēl kaut ko varu un vēl kaut ko spēju kontrolēt, ka spēju vēl sadarboties ar savu ķermeni, un rezultāts iepriecina," stāsta Inta.

Sakritības dēļ arī augstākais ceļojuma kāpiens tika ieplānots Intas dzimšanas dienā. Tā viņa, cīnoties ar sevi, devās pretī 2000 metrus augstam piedzīvojumam, lai uzklātu savu svētku galdu turpat uz plato pie pašas virsotnes.