30 metrus gara puķudobe Zolitūdē. Lienes ceļš uz perfekciju

Liene dzīvo Zolitūdē, un pagalms, par kuru rūpējas, ir liels – apmēram 2500 kvadrātmetri. Viņa atzīst, ka sākotnēji, kad ar vīru sāka dzīvot šajā īpašumā, dārza lietas viņai bija vienaldzīgas, lai gan jau pirms tam dzīvojusi privātmājā. Viņa smej, ka tolaik dārza lietas darījusi pienākuma, ne prieka pēc, jo to likuši vecāki. Tomēr, pašai kļūstot vecākai, viņa izjutusi aizvien lielāku vēlmi rušināties dārzā un sapratusi, ka bez tā nu nekādi vairs nevar iztikt.

"Darbošanās dārzā man sniedz neizsakāmi lielu enerģijas lādiņu un laimes sajūtu. Tas ir tāds kā dvēseles piepildījums. Tā ir iespēja "atslēgties" no visa apkārtējā, pabūt pašai ar sevi un savām domām. Esmu tas cilvēks, kas, pieceļoties no rīta, var izdzer tasi kafijas un doties darboties dārzā līdz pat vēlai naktij. Tā kā šobrīd man aug ne tikai dažādi augi, bet arī divi mazi bērni, tad priecājos, ka jau kopš mazotnes viņiem ir iespēja darboties kopā ar mani un iepazīt dažādus procesus dārzā," stāsta Liene.

^{Foto: Privātais arhīvs}

"Sākotnēji pat nezināju, no kura gala sākt iekārtot pagalmu, jo tas šķita plašs. Zināšanas par dārza lietām tolaik bija tuvu nullei. Nevaru apgalvot, ka šobrīd esmu pats zinošākais cilvēks, taču ļoti daudz noderīgas informācijas un idejas ieguvu un joprojām iegūstu no "Facebook" grupas "Sapņu dārzs – dārznieku forums". Pārsvarā meklēju idejas par augu dažādību un to kopšanu. Kompozīcijas vienmēr veidoju pati, vadoties pēc iekšējām izjūtām. Tādēļ arī katru gadu sanāk dobi pārveidot, lai sasniegtu to sajūtu, ka visi augi ir īstajās vietās. Man ir svarīgi dārzā justies harmoniski."

Liene stāsta, ka šobrīd pagalmā ir 6x12 metrus liela siltumnīca un sakņu dārzs. Pie mājas ieejas izveidotas divas nelielas dobes ar skujeņiem – lodveida tūjas, īves, kadiķi un Kanādas egle. "Egle man ir īpaši mīļa, jo tā tika nopirkta nelielā podiņā pirms apmēram 10 gadiem, kad ar vīru svinējām pirmos Ziemassvētkus. Kad iegādājāmies māju, iestādījām to netālu no ieejas durvīm, kur tā mūs joprojām priecē visā krāšņumā. Starp šiem skujeņiem vasaras sākumā parasti cenšos iestādīt samtenes, kas ir skaists un košs akcents. Tās neprasa nekādas rūpes, taču ziedēšanas ilgums ir fantastiski ilgs. Mans atklājums ir šķirne 'Strawberry blonde'. Īpaši skaista šķirne, jo ziedi ir dažādās krāsās. Mājas priekšpusē izveidota arī dobe ar brīnišķīgām rozēm, ko man katru gadu uz Mātes dienu dāvina bērni sadarbībā ar vīru."

Lielāka izmēra puķu dobes kopumā Lienei ir trīs. "Mūsu māja atrodas samērā nomaļā vietā, apkārt ir aizaugusi un neapdzīvota teritorija, taču tālumā, pāri ceļam, atrodas daudzstāvu mājas, no kurām ir redzams mūsu pagalms. Tādēļ arī radās ideja iekopt pagalmā tādu stūrīti, kur varētu paslēpties no visa un visiem," Liene stāsta par lielāko, taču nebūt ne galveno dobi savā pagalmā. "Šajā vietā 10 metrus gara dobe tika izveidota pagājušajā vasarā, taču jau tad sapratu, ka tā nebūs uz palikšanu. Liela kļūda, ko biju pieļāvusi iepriekšējos gadus, – vienmēr sanāca iestādīt samērā zema izmēra augus, līdz ar to neveidojās vēlamā kompozīcija. Uzstādīju nosacījumu – dobei jābūt viegli kopjamai un tai labi jāizskatās visos gadalaikos. Un pats svarīgākais un sarežģītākais – sakombinēt augus tā, lai, paskatoties uz dobi, pārņemtu tā sajūta, ka "ir"! Ļoti gribas panākt pabeigtības sajūtu, kad katrs augs šķietami atrodas savā vietā, tos vairs neprasās pārrakt nekur citur un ikdienā tos atliek tikai nedaudz apčubināt, aplaistīt un izravēt. Gribētos teikt, ka lielā mērā tas arī ir panākts, jo sezonas laikā ik pa laikam tikai jānogriež kāds noziedējušais zieds, nokaltusī lapa vai zariņš, kas neprasa daudz laika."

Liene atzīst, ka sākumā minētajai dobei bija samērā grūti izveidot vēlamo formu, līdz viņa iedomājās par šķietami vienkāršu, bet efektīvu risinājumu – formu izveidot ar ūdens šļūtenes palīdzību, lokot to vēlamajā virzienā. "Pēc dobes uzrakšanas palika pāri daudz velēnu, ko saliku suņa izskraidītajās vietās, kur bija palikusi tikai melnzeme. Velēnu kārtīgi salaistīju ar ūdeni, piemīcīju ar kājām un drīz vien varējām priecāties par zaļu, līdzenu zālienu."

Kā galvenie akcenti lielajā dobē tika izvēlēti apjomīgāka izmēra krūmi, koki un skujeņi, starp kuriem Liene izveidoja divas arkas ar vīteņrozēm un dažāda izmēra ziemcietēm. "Jaunā dobe ir 30 metrus gara, līdz ar to arī augu dažādība ir samērā liela. Bija arī jāpalauza galva, kurus augus kurā dobes pusē stādīt, jo vienu dobes pusi saule apspīd visu dienu, bet otru – tikai apmēram līdz pulksten 12. Kārtējo reizi pārliecinājos, ka hostām nevajag atrasties saules pusē, jo tām ātri apdeg lapas. Grūtības arī sagādāja uzrakt velēnu blakus tūjām, jo traucēja saknes. Atklāju, ka tūju saknes dažviet stiepjas pat divu metru garumā. Līdz ar to nācās nedaudz pārplānot dažu augu plānoto atrašanās vietu."

No kokiem saules pusē iestādīta magnolija, augststumbra vītols un augststumbra gludmalu kārkls. "Uzzināju, ka augststumbra koki ļoti slikti pacieš pārstādīšanu, pat, ja tos jaunajā vietā ierok uzreiz un kārtīgi salaista. Dažu dienu laikā tie pilnībā nokalst un tad sāk plaukt jaunas lapas. Savukārt, augststumbra vītols vasaras sākumā prasa īpašas rūpes, jo tas ļoti garšo laputīm. Iestādīju arī etiķkoku, par ko dārzniekiem ir divējāds viedoklis. Vienai daļai tas patīk skaistā lapu krāsojuma un iztiksmīgo augļu dēļ rudenī, otra daļa to nevēlas redzēt sava dārza tuvumā, jo tas vairojas kā nezāle. Šī iemesla dēļ iestādīju to dobes tālākajā malā, tuvāk zālienam, kur nepieciešamības gadījumā jaunās atvases varēs viegli nopļaut," Liene stāsta. "No krūmiem man patīk ļoti patīk veigelas, bet absolūts favorīts ir spireja – košo lapu krāsojumu pavasarī nevar nepamanīt. Papildinot savu zināšanu vācelīti, uzzināju, ka to var arī veidot. Pavasarī šajā dobē varu priecāties arī par forsītiju un mūžzaļajām ibērēm. Tuvojoties vasarai, pakāpeniski sāk ziedēt rododendri, klematis, delfīnijas, rozes, lavandas, zigadene, dienziedes, zemās astilbes, kazbārdis, kaķumētra, par kuru runā, ka to neaiztiek ūdensžurkas."

"Šobrīd gaidu, kad rudenī savu krāšņumu parādīs bārbeles ar košajām lapām un čīkstenes. Savukārt praktiski visas sezonas garumā acis priecē visiem zināmās hostas, rodžersija, heihēras un citi augi. Krāsaino lapu dēļ heihēras neizbēgami ir iekarojušas manu sirdi. Meklējot viegli kopjamas ziemcietes ar krāsainām, ikdienā mazāk redzētām lapām, atklāju arī Sirdsveida hotūniju. Tas ir samērā zems augs ar interesantu lapu krāsojumu, taču, izrādās, tik strauji augošs un ložņājošs, ka, nemanot pārņem visu dārzu, un no tā ir grūti atbrīvoties," viņa vairāk pastāsta par saviem favorītaugiem. "No graudzālēm fanoju par Zilo auzeni un Morova grīsli – pēc šī brīža novērojumiem tie dobē uzvedas diezgan kompakti, un ļoti patīk, kā tie izskatās kompozīcijā gar apdobes malu. Vēl viens sirdij tīkams atklājums ir Astrancijas – vizuāli izskatās kā zvaigznītes, sezonas laikā uzzied divas reizes, patīkami pārsteidz arī ilgais ziedēšanas ilgums.",

Šobrīd galvenās rūpes Lienei sagādā ravēšana. "Pēc personīgās pieredzes, paejot apmēram diviem trīs gadiem, nezāles ievērojami samazinās. Mūsu gadījumā situāciju sarežģī tas, ka otrā pusē dobei atrodas liels grāvis un aizaugusi teritorija. Līdz ar to nezāles vairojas gaismas ātrumā. Ik pa laikam apsveru domu par dobes mulčēšanu, taču apzinos, ka tam nebūs lielas jēgas, jo blakus dobei atrodas milzīgi alkšņi, kuriem lapas sākt krist ļoti ātri. Toties rudenī lapas no dobes laukā negrābju. Atstāju tās, lai veidotos trūdvielas un augiem ziemā būtu silti. Savukārt, lai ierobežotu zāles augšanu zem tūjām, izvēlējos izmēģināt ieklāt zem tām kartonu, ko plānā kārtā pārklāju ar zemi. Jāatzīst, šis bezmaksas variants darbojas lieliski. Protams, nākamajā sezonā tas būs jāatjauno, jo kartons nav ilglaicīgs variants. Sākotnēji bija doma ieklāt melno plēvi, taču sapratu, ka šis variants nav priekš manis, jo samērā bieži mēdzu augus pārstādīt," viņa stāsta. "Zināmas rūpes sagādā arī apdobes uzturēšana kārtībā, jo blakus esošajā grāvī mīt ūdensžurkas, kurām, kā izrādās, ļoti patīk taisīt alas, it īpaši gar pašu apdobes malu visas dobes garumā. Nesen atklāju, ka tām nepatīk zemē iespraužamās ultraskaņas grauzēju atbaidīšanas ierīces. Rezultāti ir fantastiski. Diemžēl pilsētas kurmji uz tām nereaģē, jo tie jau pieraduši pie pilsētas trokšņiem. Sezonas sākumā dobes malu rūpīgi atduru ar apdobes lāpstu, bet ikdienā to uzturu kārtībā ar trimmera palīdzību. Es izmantoju akumulatora trimmeri, jo tas ir viegls un parocīgs."

Tuvākajā nākotnē Liene plāno iestādīt arī dažas sīpolpuķes: tulpes, narcises un lillijas, lai nākamgad būtu kāds papildu akcents. Viņa teic: "Un tad atliek gaidīt nākamo sezonu, kad jaunizveidotā dobe varēs parādīt sevi visā tās krāšņumā. Ne velti saka: ar dārzu ir tāpat, kā ar Rīgu – tas nekad nebūs gatavs."