Foto: Iespaidīgās Raunas pilsdrupas, kas reiz bijušas mājvieta arhibīskapam  (1)

"Raunas viduslaiku pils bija viens no Rīgas arhibīskapa nocietinājumiem, kas rakstītajos avotos pirmo reizi minēta 1381. gadā. Precīzs pils celšanas gads nav zināms, tomēr domājams, ka tā celta 14. gadsimta vidū. Pils celta pakāpeniski un vairākkārt pārbūvēta, līdz 16. gadsimtam pārbūves rezultātā tā ieguva mūsdienās redzamos celtņu apjomus ar pils galveno ēku un trīs priekšpilīm, kuru mūros bija izveidoti pieci aizsargtorņi. Raunas pils kā militārs nocietinājums beidza pastāvēt 17. gadsimta beigās, kad zviedru pārvalde pili izslēdza no nocietinājumu saraksta un nojauca priekšpils nocietinājuma posmus un aizsardzības torņus. Mūsdienās Raunas viduslaiku pilsdrupas ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, kur kopš 2007. gada katru sezonu nelielos apjomos tiek veikta arheoloģiskā izpēte un kopš 2006. gada pilsdrupu nostiprināšanas – konservācijas darbi," Plētiena zina teikt.

Plētiena norāda, ka Raunas pils celtniecībai izvēlēta neapskaužami laba vieta – tā izvietota vairāk nekā 20 metrus augstā pakalnā, kuru no trīs pusēm ieskauj grava. Pakalna pakājē esošo vietu no trīs pusēm norobežoja un joprojām norobežo Raunas upe. "Raunas pils ir celta pakāpeniski un vairākkārt pārbūvēta. Rakstītie vēstures avoti liecina, ka arhibīskaps Rīgas pilī uzturējies neregulāri, gandrīz visos gada mēnešos. Arhibīskapa Henninga Šarpenberga (amatā 1424.-1448.) laikā Raunas pilī tika celts tornis, pēc kura uzcelšanu Raunas pils kļuva pārāka pār citām pilīm un nesasniedzama uzbrucējiem. 15. gadsimta vidū Raunas pils kļuva par būtisku nocietinājumu Rīgas arhibīskapa varas sistēmā. Arhibīskapa Jaspera Lindes (amatā 1509.-1524.) laikā Raunas pilī uzbūvēts lielais tornis, kas pats no sevis sagāzās pēdējā arhibīskapa Vilhelma no Brandenburgas (1539.–1563.) laikā."

Mūsdienās redzamo izskatu Raunas pils ieguva 16. gadsimtā. "Sākoties Livonijas karam, pils būtiski necieta, jo, pateicoties runām, kas bija izplatījušās par Krievijas kņaza Ivana IV nežēlību, Krievijas kņazistes karaspēks Raunas pili ieņēma bez cīņas. Arī 16. gadsimta beigās, kā liecina 1582. gada revīzija, pils vēl bija labā stāvoklī. Pilī bija labi saglabājušās visas celtnes. Blakus Raunas pilij izveidojās Raunas apdzīvotā vieta, kura pilsētas tiesības tā arī nekad neieguva, un tajā uzturējās pili apkalpojošie amatnieki un daži tirgotāji. Aptuveni vienā laikā ar pili vai nedaudz vēlāk celta arī Raunas baznīca," vēsturiskos notikumus ieskicē Plētiena. "Lielākos postījumus Raunas mūra pilij nodarīja Polijas–Lietuvas valsts konflikts ar Zviedrijas karalisti 17. gadsimta sākumā un vidū. Pēc pēdējā konflikta Zviedru pārvalde pili vairs neatjaunoja un 1683. gadā izdeva pavēli likvidēt tās nocietinājumus. Jādomā, ka tika nojaukti tikai priekšpils nocietinājumu posmi un starp tiem izvietotie aizsardzības torņi. Lai gan 17. gadsimta beigās, kā liecina 1688. gada revīzija, galvenie pils korpusi atradās vēl salīdzinoši labā stāvoklī, aptuveni 100 gadus vēlāk tie bija jau drupu stāvoklī."

Blakus pilij 16. gadsimta sākumā izveidojās Raunas muiža, kas, kā norāda Plētiena, pēc pils pamešanas kļuva par Raunas apdzīvotās vietas kultūrvides galveno elementu. "Pils, visticamāk, vēlāk iekļauta muižas parka teritorijā kā tā daļa, un 18. un 19. gadsimtā izmantota kā pastaigu vieta. Muižas īpašnieki, ņemot vērā politiskās izmaiņas, arī bieži mainījās. Sākotnēji tā atradās poļu izcelsmes pārvaldnieka–stārasta pārvaldībā, vēlāk nonāca Zviedrijas impērijas maršala Aksela Banera īpašumā. Pēc 1681. gada muiža nonāca Zviedrijas impērijas pārvaldes, bet pēc Ziemeļu kara (1700.–1721.) – Krievijas impērijas pārvaldes īpašumā. Vēlāk tā tika nodota Krievijas impērijas slepenpadomnieka Hermaņa Karla Keiserlinga rīcībā. Tad atkal nonāca impērijas pārvaldes, bet vēl pēc tam – impērijas grāfa Grigorija Orlova īpašumā. Pēc tam vairākkārt muiža tika pirkta un pārdota. Tā piederējusi Ikskiliem, Rautenfeldiem, Rīgas baņķierim Bernhardam Kristianam Kleinam, bagātajai Vulfu dzimtajai, līdz 1910. gadā tā nonāca Krievijas impērijas Zemnieku agrārbankas īpašumā, bet pēc 1918. gada – Raunas pagasta īpašumā."

20. gadsimta 20. un 30. gados pilsdrupu teritorijā atradās estrāde ar skatītāju soliņiem, kur tika rīkoti saviesīgi pasākumi. Padomju laikā estrādi pārcēla ārpus pilsdrupu teritorijas pie aizsargmūra, un šīs estrādes celtniecības laikā notika pirmie nelielie arheoloģiskie izrakumi. Šajā laikā pilsdrupas bija aizaugušas ar kokiem, un tāpēc to teritoriju izmantoja kā saviesīgu pasākumu norises vietu.

"1990. gadu sākumā pilsdrupu iekšējā pagalmā notika plašāki arheoloģiskie izrakumi, kuru rezultātā attīrīja pils iekšējā pagalma bruģējumu. Arheoloģiskā izpēte pilsdrupās atsākās 2006.–2007. gadā, kad tika īstenota atsevišķu pils korpusu un torņa daļu konservācija. Izrakumu rezultātā vēlreiz attīrīja iekšējā pagalma daļu, kuru klāja bruģis. Vēlāk arheoloģiskā izpēte turpinājās pils priekšpils teritorijā, kā rezultātā atsedza ar 17. gadsimtu datējamu celtni, kas 1688. gada revīzijā minēta kā "piena kambara" ēka. Tāpat 2013. gadā minētās ēkas ārpusē atsedza priekšpils bruģējuma fragmentu, kas atklāja līdz šim vēsturniekiem nezināmu faktu – priekšpils teritorija Raunas pilī pilnībā vai daļēji ir bijusi bruģēta. Tāpat arheoloģiskie izrakumi turpinājās nelielos laukumos citās pils priekšpils un galveno korpusu daļā," stāsta Plētiena.

Šodien Raunas pils kļuvusi par vienu no Raunas nozīmīgākajiem tūrisma objektiem. Šeit tiek rīkoti dažādi kultūras un sporta pasākumi, kā arī koncerti, informē Plētiena. "No 2006. gada notiek aktīvs darbs pie pilsdrupu konservācijas, katru gadu atvēlot lielāku vai mazāku finansējumu pils mūru nostiprināšanai vai piesaistot finansējumu no dažādiem projektu konkursiem."

Pilsdrupu tornī iespējams uzkāpt jebkurā nedēļas dienā no pulksten 7 līdz 18, paņemot atslēdziņu pie dežurantes ciemata centrā (ēka, kur atrodas publiskās toletes un duša).