Nepilnu 30 minūšu brauciena attālumā ar automašīnu no Cēsīm atrodas Raunas pilsdrupas un pie tā esošs pastaigu parks. Raunas pils kādreiz bija viena no galvenajām Rīgas arhibīskapa rezidencēm ziemas sezonā, un šobrīd mūra pils drupās var uzkāpt vienīgajā atjaunotajā tornī, no kura paveras skaists skats uz kādreizējo viduslaiku pilsētu. Šis ir viens no iespaidīgākajiem apskates objektiem ne tikai pašā Raunā, bet arī Latvijā, jo tās ir vienas no mūsu apjomīgākajām un labāk saglabātajām pilsdrupām. Par Raunas pili "Tūrisma Gidam" informāciju sniedza Raunas muzeja vadītāja Ieva Plētiena, kas ir arī šajā gadā iznākušās grāmatas "Raunas pils" līdzautore.
"Raunas viduslaiku pils bija viens no Rīgas arhibīskapa nocietinājumiem, kas rakstītajos avotos pirmo reizi minēta 1381. gadā. Precīzs pils celšanas gads nav zināms, tomēr domājams, ka tā celta 14. gadsimta vidū. Pils celta pakāpeniski un vairākkārt pārbūvēta, līdz 16. gadsimtam pārbūves rezultātā tā ieguva mūsdienās redzamos celtņu apjomus ar pils galveno ēku un trīs priekšpilīm, kuru mūros bija izveidoti pieci aizsargtorņi. Raunas pils kā militārs nocietinājums beidza pastāvēt 17. gadsimta beigās, kad zviedru pārvalde pili izslēdza no nocietinājumu saraksta un nojauca priekšpils nocietinājuma posmus un aizsardzības torņus. Mūsdienās Raunas viduslaiku pilsdrupas ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis, kur kopš 2007. gada katru sezonu nelielos apjomos tiek veikta arheoloģiskā izpēte un kopš 2006. gada pilsdrupu nostiprināšanas – konservācijas darbi," Plētiena zina teikt.
Plētiena norāda, ka Raunas pils celtniecībai izvēlēta neapskaužami laba vieta – tā izvietota vairāk nekā 20 metrus augstā pakalnā, kuru no trīs pusēm ieskauj grava. Pakalna pakājē esošo vietu no trīs pusēm norobežoja un joprojām norobežo Raunas upe. "Raunas pils ir celta pakāpeniski un vairākkārt pārbūvēta. Rakstītie vēstures avoti liecina, ka arhibīskaps Rīgas pilī uzturējies neregulāri, gandrīz visos gada mēnešos. Arhibīskapa Henninga Šarpenberga (amatā 1424.-1448.) laikā Raunas pilī tika celts tornis, pēc kura uzcelšanu Raunas pils kļuva pārāka pār citām pilīm un nesasniedzama uzbrucējiem. 15. gadsimta vidū Raunas pils kļuva par būtisku nocietinājumu Rīgas arhibīskapa varas sistēmā. Arhibīskapa Jaspera Lindes (amatā 1509.-1524.) laikā Raunas pilī uzbūvēts lielais tornis, kas pats no sevis sagāzās pēdējā arhibīskapa Vilhelma no Brandenburgas (1539.–1563.) laikā."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
