Senais pils nosaukums – Terpenīnes muiža – cēlies no Tērvetes upes un pirmo reizi īpašums avotos minēts 1535. gadā, kad ordeņa mestrs Hermans von Brigenejs Terpentīnes muižu izlēņo Vilhelmam Heikingam. Kā nākamais īpašnieks minēts Bernhards Heinrihs fon Haufens, kas muižas manto no savas māsīcas – atraitnes Klāras Agneses fon Heikingas. 1671. gada 3. aprīlī, piemaksājot starpību, Lielo Terpentīnes, Mazo Terpentīnes muižu un Maišeļus no Bernharda Heinriha fon Haufena nopērk Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba sieva, Brandenburgas kūrfirsta meita Luīze Šarlote un tā muiža kļūst par hercogu ģimenes īpašumu.
Pirmo reizi īpašums ar nosaukumu "Brandenburg" (Bramberģe) tiek pieminēts 1675. gada 28. martā sastādītajā testamentā, kur Luīze Šarlote muižu novēl savām meitām, bet 1795. gadā tā pāriet Krievijas valsts īpašumā. Muiža vairāksolīšanā tika iznomāta uz apmēram 20 gadiem, un šāds princips saglabājās līdz pat agrārai reformai. 1912. gadā muižu latviski sauca par Bramburgas muižu. Uz sadalīšanas brīdi 1920. gadā tā bija 214 hektāru liela. Zemi sadalīja, bet centra ēkas nodeva pagasta vajadzībām. Kungu mājā iekārtoja pagasta namu un pamatskolu, bet padomju laikos ēkā atradās pasts, bibliotēka, aptieka, sadzīves pakalpojumu punkts, klubs, dzīvokļi.
Viens no šī īpašuma iespaidīgākajiem arhitektūras pieminekļiem ir vārti. Tie un īpašuma aizsardzības sistēmas datētas ar 16. gadsimta beigām. Vārti iezīmē kādreizējo muižas piebraucamo ceļu pāri Bramberģes strautam.
Pašlaik saimnieki plāno restaurēt kungu māju, lai tajā dzīvotu paši un izmitinātu viesus, bet tālākā nākotnē mērķos ietilpst arī vēlme izveidot nelielu lauku sētu ar mini zoo. Šobrīd ieeja muižas teritorijā ir par ziedojumiem un ekskursija pa apkārti un ēkām pieejama, iepriekš piesakoties pa tālruni 26148244 vai uz vietas, sastopot saimniekus darbojamies teritorijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
