Lielaisciems pie Tukuma – ko redzēt un piedzīvot apkaimē?

Ķemeru nacionālais dabas parks dibināts 1997. gadā, tas ir 38 165 hektāru liels. Šeit aug 25 procenti no Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītajiem augiem un mitinās vairāki Latvijā un Eiropā reti sastopami putni. Apmeklētājiem ir iespēja dabas parku iepazīt pašiem vai gida pavadībā, te izveidotas vairākas dabas takas, no kurām populārākā ir Lielā Ķemeru tīreļa laipa, taču bez tās vēl ir arī citas takas: Melnalkšņu dumbrāja laipa un Meža taka pie "Meža mājas", Slokas ezera taka, Zaļās kāpas taka, Kaņiera pilskalna dabas taka, Kaņiera ezera niedrāju laipa un Kaņiera ezera putnu vērošanas tornis, Sēra dīķu laipa Raganu purvā, Kupskalnu taka piekrastē, kā arī Dunduru pļavas, kur var vērot pļavu floru un faunu.

Atpūtas kompleksā "Valguma pasaule" izveidota tematiska, trīs kilometrus gara "Baskāju taka" – te apkopots ne tikai labākais no Austrijā, Vācijā un Šveicē izmēģinātā, bet arī mūsu zemes: Valguma ezeram un Slocenes upes apkaimei, kā arī Ķemeru nacionālajam parkam raksturīgais. Oļi un olīši, laukakmeņi un dzirnakmeņi, sūna, čiekuri, jūrmalas smilts, niedres, šķelda, raupjš priedes stumbrs, māls, veldzējošs upes ūdens, lietū mērcēta mīksta zāle, mikla kūdra egļu pavēnī, saulē sasilusi grants – tas viss izbaudāms mundrinošajā pastaigā basām kājām. Pēc pastaigas atpūtas kompleksa saimnieki piedāvā pēdu peldi ziedu vanniņā un zāļu tējas dzeršanu. Turpat izstaigājama arī Mākslas taka ar lielformāta fotogrāfijām dabā. Tā pieejama visu gadu, arī diennakts tumšajās stundās.

Durbes pils uzskatāma par vienu no interesantākajām Kurzemes klasicisma arhitektūras pērlēm, ko ietver ainavu parks un rotonda ar garāko gājēju tiltu pār gravu Latvijā. Tā ir vienīgā no agrākajām Latvijas muižu kungu mājām, kurai pilnībā rekonstruēts 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma vēsturiskais interjers un radīts priekšstats par vācbaltu kultūru. Precīzs pils būvniecības laiks nav zināms, lai gan dažos avotos minēts 1671. gads. Pils ir vairākkārt pārbūvēta un pašreizējo izskatu ieguva 1820.–1923. gadā pēc arhitekta J. G. Ā. Berlica projektētajām pārbūvēm. Šobrīd pils 1. stāva zālēs apskatāms atjaunotais muižas 19. gadsimta interjers, bet pils izstāžu zālēs – ekspozīcijas un izstādes.

Lāčupītes dendrārijs jeb "Igora Medņa Lāčupes dendroloģiskie stādījumi" ir īpaši aizsargājama dabas teritorija starp Apšuciemu un Klapkalnciemu. Dabas piemineklis izveidots, lai nodrošinātu Medņa vērtīgo svešzemju koku stādījumu saglabāšanu un pavairošanu. Te reģistrētas ap 60 skujkoku un 350 lapu koku sugas, izveidots Lāčupītes labsajūtas dārzs un 15 dažādas zonas ar atšķirīgu noskaņu, psiholoģisko ietekmi un izmantošanas veidu: meža laumas dārzs, saules līcis, iedvesmas krasts, patiesības ieleja, gaisa ceļš, atpūtas vieta un kinētiskā taka, spēka birzs, miera osta, domu mežs, sapņu ieleja, divi labirinti, čūskas ligzda, pūķa valstība, rūķis iekšējam bērnam.

Tukumā atrodas pirmā salmu darbnīca Latvijā, kurā apskatāmi vairāk nekā 500 eksponātu vairākās tematiskās kolekcijās: rūķu, pūķu, putnu, raganiņu, sēņu, eksotisku dzīvnieku un liela izmēra skulptūras, piemēram, trīs metrus augstais "Runcis zābakos" un vairāk nekā divus metrus augstā "Sēņu mammīte". Te aplūkojams arī liela izmēra objekts – "Latvijas kontūra", kas veidots kā fotorāmis un katrs viesis individuāli vai grupā var iemūžināt sevi pie iespaidīgā darba. Apmeklētāji te var radoši izpausties arī paši un apgūt pirmās iemaņas darbā ar salmiem vai sienu, izveidot pašam savu zvēriņu, lelli vai citu tēlu.

^{Foto: Sabīne Unda Zeidenberga}

Neparasts pārgājienu maršruts izveidots Raudas mežā – Vilkaču taka, kurai dots nosaukums "Vilks, kas gaudo pret mēnesi". Tā ir nepilnus trīs kilometrus gara, marķēta ar baltu vilka ķepu nospiedumiem uz kokiem un izved pa nelielu loku ar leģendām par vilkačiem bagāto Pietukuma mežu. Jārēķinās, ka taka piemērota fiziski spēcīgam gājējam, jo maršruts ved pa mežonīgām un mainīgām ainavām ar reljefu. Tepat iespējams iziet arī pa nedaudz īsāku taku, kas piemērota vecāka gada gājuma cilvēkiem un ģimenēm ar bērniem – "Vilcēna riksis". Ejot pa šo taku, pa ceļam sastopami vairāki objekti Nejaucēnu telts, Sausenis, Vilkača priede, Egle – Akmens meita, Vadātājkalns un Draņķozols.

Šlokenbekas muižā atrodas "Latvijas ceļu muzejs", kurā var iepazīties ar Latvijas ceļu nozares attīstību – ceļu veidošanās vēsturi, būvniecību, pirmajiem asfaltētajiem ceļiem un pirmajām ceļazīmēm mūsu valstī. Atsevišķa ekspozīcija "No laipas līdz iekārtam tiltam" veltīta tiltiem, apskatāma arī zirgu iejūgu un ratu kolekcija, ceļu būves tehnika, tostarp muzeja lepnums – vienīgais saglabātais tvaika veltnis Latvijā "Marshall", kas ražots Lielbritānijā 1924. gadā.

Netālu no Milzkalnes atrodas salīdzinoši nesen durvis vaļā vērusi Klasisko automašīnu un motociklu garāža–muzejs. Tās īpašnieks 20 gadu laikā apkopojis 12 pagājušajā gadsimtā Amerikā ražotas automašīnas un 70 mopēdus un motociklus. Te apskatāmi: mopēds "Rīga" un "Sarkanā zvaigzne", motocikls "Jawa", 1959. gada automašīna "Cadillac Fleetwood", 1950. gada "Studebaker Champion", 1972. gada "Cadillac Eldorado" u.c. Lai apmeklētu garāžu, iepriekš jāpiesakās pa tālruni 29251333.

Iepazīt pinēja arodu un tā knifiņus, kā arī pašam uzpīt savu darbiņu iespējams Pētera Tutāna pinēju darbnīcā. Te meistara rokas darina visdažādākos sadzīves un interjera priekšmetus: grozus un tīnes, krēslus un galdus, pat dizaina lustras un somiņas. Te iespējams ne tikai gūt priekšstatu par pīšanas amatu, bet to apgūt līdz pašiem sīkumiem, jo piedāvātas tiek nodarbības ar vienkāršu ieskatu amatā, iepazīstot pinēja darba ikdienu no materiāla audzēšanas līdz gatavam produktam, kā arī nopietnas meistarklases vairāku stundu, dienu un pat mēnešu garumā. Iegādājama arī meistara izgatavotā produkcija.

Raksta tapšanā izmantoti materiāli no Tukuma novada pašvaldības tūrisma centra, "Pilis un muižas", "Magnetic Latvia", "Latvijas valsts ceļi" mājaslapas un "Classic car & motorcycle garage" "Facebook" konta.