No septembra Latvijas Dabas fonds (LDF) piedāvā slēpņošanas jeb "Geocathing" sēriju "ClimateQuest" dažādās Latvijas vietās, lai skaidrotu klimata pārmaiņas un to radītās sekas. Seši slēpņi, kur izvietoti Rīgā, Liepājā, Limbažos un citās pilsētās Latvijā, ļauj iepazīt dabas un kultūrvēsturiskas vērtības un izprast, kā tās ietekmēs un jau šobrīd ietekmē klimata pārmaiņas, informē LDF pārstāve Dita Stalovska.
LDF izvietojis sešus slēpņus dažādās vietās Latvijā, kurās sastopamas unikālas, taču klimata pārmaiņu ietekmētas dabas un kultūrvēsturiskas vērtības. Slēpņi meklējami Ziemeļu fortos Liepājā, Jūrkalnes stāvkrasta teritorijā, Aiviekstes hidroelektrostacijas (HES) apkārtnē, pie Noriņas upes Salacgrīvas novadā, bijušajā pieturas punktā "Pociems" Limbažos un pie iepirkšanās centra "Akropole Alfa" Rīgā. Slēpņošanas sērija "ClimateQuest" neliks dārgumu meklētājiem vilties – tajā iekļautie slēpņi ne tikai atklās stāstu par Latvijas dabas daudzveidību, bet arī izglītos par klimata pārmaiņām.
Viens no LDF izvietotajiem slēpņiem atrodas Jūrkalnē – gleznainākajā jūras piekrastē Latvijā. Jūrkalne lepojas ar skaistu smilšu pludmali un augstāko stāvkrastu Latvijā, taču teritorijā ir labi novērojama klimata pārmaiņu radīta krasta erozija. Atrodot šo slēpni, iespējams noskaidrot, kas ietekmē stāvkrasta sarukšanu. Slēpnis, kas atrodas Aiviekstes hidroelektrostacijas (HES) apkārtnē, vēsta par HES ietekmi uz dabu un apkārtējo vidi. Savukārt slēpnis bijušajā Pociema stacijā izglītos par transporta nozares saistību ar klimata pārmaiņām.
Lai uzsāktu slēpņošanu, nepieciešams viedtālrunis ar GPS funkciju vai arī GPS iekārta, kā arī jāizveido profils vietnē www.geocaching.com un viedtālrunī jāiegūst Geocaching aplikācija (iOS, Android). Aplikācijas lejuplāde un izvietoto slēpņu meklēšana ir bez maksas un iespējama jebkurā dalībniekam ērtā laikā.
Plašāka informācija par katru no izvietotajiem slēpņiem un to kodi ir pieejami, klikšķinot šeit.
Slēpņošana jeb "Geocaching" ir starptautisks aktīvās atpūtas veids, kurā, izmantojot GPS (globālās pozicionēšanas sistēmas) tehnoloģijas, dalībnieki sev ērtā laikā meklē brīvā dabā paslēptus slēpņus jeb konteinerus. Slēpņošanas prakse ļauj apzināt un iepazīt dabas un kultūrvēstures raritātes. Tāpat slēpņu veidotāji nereti tos papildina ar unikālu informāciju par konkrēto vietu, piešķirot slēpņošanai arī izglītojošu vērtību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!