ūdenskritums, daba, parks, ezers, taka
Foto: Shutterstock
Dabas nepieradinātais krāšņums un neuzvaramais spēks, bet vienlaikus arī miers – tie ir tikai daži aspekti, kādēļ cilvēki allaž vēlas doties pie dabas. Īpašu popularitāti ir ieguvuši nacionālie dabas parki, kuri lepojas ne vien ar neaprakstāmām ainavām, bet arī milzu teritorijām, kur var pavadīt pat vairākas dienas. Šoreiz apskatām vienus no skaistākajiem Eiropas parkiem, kas regulāri piesaista lielu uzmanību.

Saksijas Šveices nacionālais parks Vācijā


Dabas parks ar visai oriģinālu nosaukumu atrodas Vācijas rietumos pie Čehijas robežas. Parka teritoriju pārsvarā klāj kalni un meži. Savukārt par tā raksturīgāko ainavu ir kļuvušas akmeņainās klintis ar visai savdabīgu reljefu. Pa parka mežonīgajiem mežiem netraucēti klīst brieži un lūši, bet ūdeņos mitinās ūdri. Kaut arī lielākā parka daļa ir cilvēku darbības neskarta, tomēr šeit ir izveidots Bastei tilts, kas simboliski apvieno dabu un cilvēku. Ejot pāri tiltam, kas atrodas starp klintīm, paveras absolūti brīnišķīgs skats.

Foto: Shutterstock

Parks ir kļuvis par vienu no populārākajiem dabas objektiem Vācijā, tādēļ šeit ir izveidotas gan velo takas, gan arī gājēju celiņi, kuru kopējais garums sasniedz teju 400 kilometrus. Tāpat parku ir iecienījuši arī klinšu kāpēji, kuriem šeit ir neizsmeļamas iespējas gūt adrenalīna un skaistuma devu.

Triglavas nacionālais parks Slovēnijā


Tas ir vienīgais nacionālais parks Slovēnijā, bet savu nosaukumu ieguvis no teritorijā esošajam Triglava kalnam. Tas ir kļuvis par īstu parka simbolu – unikāls, majestātisks un pat noslēpumains, bet tā augstākā virsotne sasniedz 2864 metrus. Parka teritorija ir aptuveni 840 kvadrātkilometrus liela, bet tā centrā atrodas lielākais lepnums – Jūlija Alpu grēda. Ne tikai kalni piešķir parkam skaistumu, bet arī plaši meži, ielejas un kristāldzidri strauti, kas plūst lejā pa kalnu un ietek upēs un ezeros. Protams, parku ir iecienījuši ne vien tūristi, bet arī dažādu sugu dzīvnieki, piemēram, vilki, lāči un lūši. Kaut arī tūristiem, bez šaubām, būtu jāuzmanās no plēsīgajiem zvēriem, tomēr vietējie iedzīvotāji pret tiem attiecas ar cieņu un joprojām dzīvo absolūtā harmonijā ar dabu.

Foto: Shutterstock

Goreme nacionālais parks Turcijā


UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautajam parkam piemīt neraksturīgs dabas dizains – klintis, kuras klāj lielāko daļu parka teritorijas un izskatās pēc skursteņiem. Bet daudzu klinšu sienās ir izkaltas freskas, kuras ataino baznīcas motīvus. Savukārt klinšu pakājē atrodas daudzveidīga flora, kas atsvaidzina skarbo klinšu ainavas.

Kapadokijas unikālās klintis izveidojās no Erklijas un Hasana kalnu tufa smilšu un ūdens erozijas rezultātā. Kaut arī abi kalni neatrodas parka reģionā, tos var labi redzēt, turklāt tie dabas skatu padara vēl krāšņāku. Savulaik Kapadokijas reģions kļuva par vairāku tautu mītni, kā arī Anatolijas kultūras un vēstures liecinieku. Vieni no pārsteidzošākajiem objektiem ir pazemes pilsētas. Tās ilgu laiku tika izmantotas kā svētvietas, bet nesen tika atjaunotas un padarītas pieejamas apmeklētājiem. Bet tie, kas vēlās parku vērot no augšas, var izvēlēties doties ekskursijā ar gaisa balonu.

Foto: Shutterstock

Vahdnajēgidla nacionālais parks Islandē


Nacionālais parks sastāv no Vahdnajēgidla ledāja un teritorijas, kas to ieskauj. Ledājs aizņem aptuveni astoņus procentus no Islandes sauszemes, kas dod tam Eiropas lielākā ledāja statusu. Lielākā daļa parka atrodas augstienē, tādēļ tūristiem ir jārēķinās, ka pārvietošanās pa parku ir sarežģīta. Arī laikapstākļi ir ļoti mainīgi, tādēļ jārūpējas ne tikai par labu ekipējumu, bet arī atbilstošu apģērbu.

Skarbo ziemeļu dabas ainavu dēļ parku ir iecienījuši daudzi tūristi no visas pasaules. Tādēļ šobrīd te ir pieejamas gan ekskursijas gida pavadībā, gan laivu braucieni pa Jokulsarlon ledāja lagūnu no novembra līdz martam. Nacionālā parka teritorijā ir arī vairāki apmeklētāju centri. Tie atrodas katrs savā debespusē, tādējādi nodrošinot atpūtas iespējas pēc iespējas vairāk cilvēkiem.

Plitvices ezeru nacionālais parks Horvātijā


Nacionālais parks atrodas Dināra krasta reģionā. Savas specifiskās ģeoloģijas un hidroloģijas dēļ tas ir kļuvis par vienu no iespaidīgākajiem dabas objektiem pasaulē. Parka skaistā daba allaž ir piesaistījusi lielu tūristu uzmanību, un pareizi – kā gan var palaist garām tik unikālu dabas brīnumu. Jau 1979. gadā Plitvices nacionālais parks tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Pārsteidz arī nacionālā parka dabas skatu daudzveidība. Te ir gan plaši meži un raupjas dolomīta klintis, gan strauji ūdenskritumi, kas iekrīt dzidrajos ezeros. Starp citu, parkā ir 16 ezeri – īpaši skaisti tie ir rudenī, kad tajos spoguļojas krāšņās koku lapas. Parkā ir ļoti daudz taku, pa kurām var krustām šķērsām izstaigāt šo pasakaino dabas stūri. Bet tie, kas vēlas ne vien pastaigāt pa nacionālo parku, bet pavadīt šeit vairākas dienas, var palikt tepat viesnīcās.

Foto: Shutterstock

Izmantotie informācijas avoti:
www.national-parks.org
www.tnp.si
www.guidetoiceland.is
www.np-plitvicka-jezera.hr

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!