Maroka allaž ir piesaistījusi uzmanību – uz šejieni pēc iedvesmas devās Īvs Senlorāns, bet daudzi kino režisori šo neparasto valsti izvēlas par filmēšanas laukumu. Savukārt mūsdienās uz Maroku, ko sauc arī par vārtiem uz Āfriku, dodas tūristi, kuri vēlas gūt unikālu kultūras, arhitektūras un kulinārijas pieredzi, kas ir patiesi pārsteidzoša un unikāla. Šeit mijas senas pilsētas ar kalnu grēdām, tuksnesi un viesmīlību.
Ar ko sākt savu ceļojumu Marokā? Ar patīkamu kafejnīcu apmeklējumu, kur nesteidzīgi baudīt kafiju vai piparmētru tēju un vērot vietējo iedzīvotāju rosīgo ikdienu. Apmeklējot šo valsti, jāizmēģina arī vietējās aktivitātes. Pirmkārt, noteikti jāizbauda, ko nozīmē tirgus Marokas stilā (šeit gan jābūt vērīgam, lai vēlāk nebūtu vilšanās). Tāpat ir vērts doties pārgājienā ar kamieļiem pa tuksnesi – ne katru dienu ir iespēja redzēt ko tādu. Savukārt, ja ir vēlme izmēģināt ko mums ierastāku, taču tik atšķirīgu, tad jādodas uz marokāņu pirtīm.
Marokai ir sena un sarežģīta vēsture, tādēļ tā ir tik dažāda – tās jauktā arābu un berberu populācija veido spēcīgu nacionālo identitāti, taču tā kļūst arvien modernāka. Neatsakoties no savām senajām tradīcijām, valsts veido jaunu identitāti. Marokai ir simtiem seju un skaņu, kuras gatavas uzņemt piedzīvojumu, garšu un iedvesmas meklētājus.
Bez šaubām, Marokā ir ārkārtīgi daudz arhitektūras un dabas objektu, kurus jāapskata. Tomēr arī starp visām Marokas tūrisma pērlēm, var izcelt populārākās, kuras automātiski tiek iekļautas visos apskates objektu sarakstos.
Villa "Jardin Majorelle"
Franču modes dizainers Īvs Senlorāns un viņa partneris Pjērs Beržē villu iegādājās 1980. gadā. Viņi vēlējās saglabāt sākotnējā īpašnieka, franču ainavu gleznotāja Žaka Majorelle, veidoto konceptu, kas paredzēja villas atvērtību sabiedrībai.
1924. gadā dārzā tika izveidota psihodēliskā tuksneša mirāža, kurā ir 300 augu sugu no pieciem kontinentiem. Tās centrā atrodas "Majorelles" elektriski zilā art deco studija, kurā šobrīd atrodas Berberu muzejs. Muzejā ir iekļauti 600 artefakti, kas demonstrēta Marokas pamatiedzīvotāju bagātīgo kultūru. Jāņem vērā, ka muzejs mūsdienās kļuvis ārkārtīgi populārs tūristu vidū, tādēļ rinda var veidoties visai gara.
Kutubijas mošeja
Mūsdienās tā ir kļuvusi par Marakešas slavenāko orientieri – īpaši tūristiem, kuri nepārzina pilsētu, mošejas augstais minarets var palīdzēt saprast, kurā virzienā jādodas. Mošeja būvēta 12. gadsimtā, tādēļ tās 76 metrus augstais minarets joprojām pārsteidz ar savu grandiozo arhitektūru. Tas ir Seviļas Giralda torņa prototips un atšķirībā no Tuvo Austrumu mošejām, kurām minareti ir ar kupolu, Kutubijas kvadrātveida dizains ir kļuvis par atpazīstamības zīmi.
Mošejas krāšņais dārzs ar palmām, strūklakām un mozaīkām šobrīd ir iecienīta vieta pastaigām. Te var baudīt ne vien daiļo dārzu un skatu uz grandiozo mošeju, bet arī ļauties mieram pēc trokšņainajām pilsētas ielām.
Bahijas pils
Pils nosaukums "La Bahia" nozīmē skaists, kas tieši atbilst šai ēkai. Tā ir 8000 kvadrātmetru liela pils, kuru no grīdas līdz pat griestiem klāj izsmalcināta intarsija (rotājums, ko veido koka virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi). Tā izceļas ar spilgtām krāsām, ekstravagantu interjeru un grandiozu 1500 kvadrātmetru plašu dārzu, kur ir mozaīku, strūklaku un augu pārpilnība. Kaut arī pilī ir 150 istabas, tomēr tūristi apmeklēt drīkst tikai daļu. Taču tas nemaz netraucēja pilij kļūt par iecienītu apskates objektu Marakešā. Tādēļ arī šeit jāmeklē izdevīgākie laiki, kad doties ekskursijā, lai izvairītos no milzīgām ekskursiju grupām.
Sādiešu kapenes
Sādiešu sultāna Ahmeda Al Mansura Eds Dahbi apbedīšana bija tikpat ekstravaganta cik viņa dzīve. Viņš pārveidoja jau esošo nekropoli par greznu kapu kompleksu, nežēlojot izdevumus – tika importēts itāļu marmors, ar īstu zeltu apzeltītas šūnveida mukarnas (dekoratīvs apmetums). Kapenes klāj tradicionālā mozaīka, bet telpu sadala 12 pīlāri. Al Mansura nomira krāšņumā 1603. gadā, bet dažas desmitgades vēlāk kapenes tika aizmūrētas, lai tauta aizmirstu par šo sultānu. No jauna mauzolejs tika atklāts vien 1917. gadā, bet šobrīd unikālās kapenes ir atvērtas arī tūristiem.
Erg Chigaga tuksnesis
Kā gan bez tuksneša Marokā? Protams, krāšņās pilis un majestātiskās mošejas vilina, bet tikpat aizraujošs piedzīvojums ir īsta tuksneša apmeklējums. Erg Chigaga nav vien liela smilšu kāpa, tā ir neticami zeltainu smilšu jūras posms aptuveni 56 kilometrus uz dienvidrietumiem no M'Hamid. Tā ir lielākā tuksneša teritorija Marokā, kas ziemeļos un dienvidos robežojas ar kalnu grēdām. Iespējams izaicinošākais, kā šeit nokļūt ir klasisko filmu stilā – ar kamieli. Šāds ceļojums gan ilgst no piecām līdz septiņām dienām turp un atpakaļ.
Izmantotie informācijas avoti: "Lonely Planet" un "National Geographic".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
