Sansusī pils nosaukums burtiski nozīmē "bez rūpēm". Tieši šādam mērķim to savulaik būvēja Frīdrihs Lielais. Ja agrāk tā bija karaļa vasaras atpūtas vieta, tagad tā ir kļuvusi par vienu no populārākajiem tūrisma galamērķiem Eiropā. Pils neticami krāšņā arhitektūra un plašais parks vairāk atgādina pasaku, bet varbūt tieši tādēļ tā ir tik populāra.
Mūsdienās par Sansusī pils krāšņo rokoko arhitektūru var tikai pabrīnīties. Tā nav milzīga, taču sakoncentrē milzum daudz smalku detaļu, kas pili padara neaizmirstamu. Prūsijas karalis Frīdrihs Lielais (Frīdrihs II), kurš nemīlēja pārmērīgu greznību, vēlējās pili, kur aizbēgt no trauksmainās karaļa ikdienas.
1745. gadā Frīdrihs uzdeva savam arhitektam uzcelt nelielu vasaras pili. Savai vasaras rezidencei Prūsijas karalis izvēlējās Potsdamu, kas atrodas vien 25 kilometrus no Berlīnes. Pils tika būvēta uz neliela paaugstinājuma, ko klāja vīnogu dārzs. Tā kļuva ne vien par karaļa vasaras rezidenci, bet arī personīgo svētnīcu – vietu, kur viņš brauca grūtos brīžos, lai atpūstos savu suņu sabiedrībā.
Pati pils drīzāk ir eleganta, nevis grezna – galu galā tā bija paredzēta kā vasaras rezidence, atpūtas vieta lauku gaisa baudīšanai. Arī pils izmēri norāda, ka tā bija paredzēta karaļa intīmai atpūtai, nevis pompozai viesu uzņemšanai, kas pārvēršas teātra izrādē. Lai arī pils nebija pārspīlēti grezna, tomēr savs šiks tai piemita. Pirmkārt, tās arhitektūra pārsteidz ar nebeidzamām detaļām un plašiem logiem. Turklāt Frīdrihs bija izveidojis bilžu galeriju, kur atradās arī Rubensa, Karavadžo un Tintoreto darbi.
Neskatoties uz to, ka Frīdrihs nevēlējās, lai pilī notiktu jebkādi remontdarbi, viņa vēlmēm nebija lemts piepildīties. Līdz pat mūsdienām Sansusī nav zaudējusi savu īpašo burvību un šarmu. Kaut arī daudzviet pilī joprojām var apskatīt oriģinālo interjeru, tomēr daudz kas tika pat uzlabots. Piemēram, oranžērija un Ķīniešu namiņš ir kļuvuši skaistāki un iespaidīgāki nekā jebkad agrāk.
Pēc Frīdriha Lielā nāves pils tikai attīstījās. Frīdrihs Vilhelms IV paplašināja abus spārnus, savukārt 1873. gadā Vilhelms I atvēra pili kā muzeju. Tā kļuva par vienu no pirmajiem pils muzejiem Vācijā. Sansusī Otro pasaules karu pārdzīvoja neskarta, lai gan daži mākslas darbi un mēbeles tika izņemtas drošai glabāšanai vai pazuda.
Pavisam īpašs ir arī pils parks. Baroka stila dārzs ar centrālo strūklaku izskatās kā glezna. Dārzā ir daudzi dekoratīvi elementi, tostarp mazs apaļš neoklasicisma stila Draudzības templis, ko Frīdrihs uzcēla savas mīļākās māsas piemiņai un strūklaka. Savukārt Ķīniešu māja ir brīnišķīgs rokoko un činoiserie sajaukums, ko papildina trīs zeltītas figūras. Tāpat tika uzbūvēta Oranžērijas pils, kur pārziemoja jūtīgie augi.
Mūsdienās pils savas izcilās arhitektūras dēļ ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Izmantotie informācijas avoti:
- www.visitberlin.de
- www.spsg.de
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
