Pēc vairāk kā divu gadu pauzes atkal pakoju somas, lai dotos kārtējā "Impro
ceļojumi" izpētes ceļojumā uz savu iemīļotāko kontinentu – Dienvidameriku.
Varētu pat teikt, ka atgriežos turpat, kur 2020. gada februāra beigās noslēdzu
pēdējo ekspedīciju pa Argentīnas Andu kalniem, jo šoreiz plānā ir pamatīga
kaimiņvalsts Brazīlijas izpēte.
Pirms vairākiem gadiem, ceļojot no Bolīvijas uz Paragvaju, uz pāris dienām sanāca iegriezties arī Brazīlijā. Pa ceļam apskatot Iguassu ūdenskritumus un Riodežaneiro. Atceros, ka toreiz brazīliešiem bija populārs joks, ko viņiem patika stāstīt ārzemniekiem: "Brīdī, kad tika veidota pasaule, viens no ercenģeļiem Dievam teica: "Vai tev neliekas, ka Brazīlijai esi atdevis visu? Tai ir garākās pludmales, lielākā upe, plašākās mežu teritorijas, labākā augsne, kā arī vienmēr silts un saulains klimats, turklāt nav ne vulkānu, ne zemestrīču, ne viesuļvētru, ne citu dabas katastrofu. Vai neliekas, ka tas nav pārāk godīgi?" Uz ko Dievs atbildējis: "Tas ir nieks, pagaidi, līdz redzēsi cilvēkus un dzīvniekus, ko es tur nolikšu!" Un nudien, tik ļoti daudzveidīgus un dzīvi mīlošus cilvēkus nekur citur pasaulē neesmu sastapis. Arī pati Brazīlija ir pārsteidzoši dažāda – samba un lambada, fiestas un siestas, karnevāls un tikpat kā reliģijas statusu iemantojušais futbols, kā arī nacionālie dzērieni kašasa un kaipirinja, lai to visu noskalotu.
Vēl brazīliešiem patīk uzsvērt, ka Brazīlija ir kontinents, nevis valsts, jo viņi dzīvo gandrīz kā uz salas, kuru no vienas puses apskalo Atlantijas okeāns, bet no otras izolē spāniski runājošā Latīņamerika. Un arī šeit portugāliski runājošo Brazīliju var daļēji saprast, jo tā aizņem gandrīz pusi no Dienvidamerikas kontinenta teritorijas jeb 47,7 procentus, ja esam precīzi un sīkumaini. Teritorijas ziņā tā ir arī lielāka par Austrāliju, kurai, starp citu, ticis pašai savs kontinents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
