Ķemeru vēsturiskajā parkā jau jūtamas rudens noskaņas – koku lapas iekrāsojas dzeltenos, oranžos un sarkanos toņos, koši zied arī simtiem hortenziju un citi augi, informē Jūrmalas valstspilsētas administrācijas pārstāve Megija Parfilova.
Pērn atjaunotais Ķemeru vēsturiskais parks ir izcila vieta, kur baudīt košo rudens krāšņumu. Cauri parkam ved romantiski pastaigu celiņi, pavīd krāsainu koku lapotnes, parka ainavā var apskatīt vēsturisko arhitektūru – paviljoni, rotondas un divpadsmit tiltiņi, kas šķērso cauri parkam plūstošo Vēršupīti. Viens no skaistākajiem parka objektiem ir romantiskā Mīlestības saliņa ar paviljonu-rotondu, kurā šoruden ierīkota kafejnīca. Arī šajās brīvdienās Mīlestības saliņā no pulksten 11 līdz 18 darbosies kafejnīca, kur pēc pastaigas var baudīt kafiju un dažādas uzkodas. Turpmāk kafejnīca strādās, ņemot vērā laikapstākļus.
Rudenī Ķemeros var baudīt ne tikai tās vēsturiskā parka burvību, bet arī uzkāpt 42 metru augstajā ūdenstornī, kas ir Latvijas industriālā mantojuma sastāvdaļa un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Apmeklētājiem pieejami divi skatu laukumi – 12 un 42 metru augstumā –, no kuriem paveras brīnumains skats uz Ķemeru apkārtni, kuru rotā zeltainie koki. Ķemeru ūdenstornis apmeklētājiem bez maksas atvērts līdz 30. oktobrim katru dienu no pulksten 10 līdz 18. Par papildu maksu var pieteikt ekskursiju pa atjaunoto Ķemeru kūrorta parku un ūdenstorni visa gada garumā. Ekskursiju var pieteikt pa tālruni 29126551. Jāņem vērā, ka augšējā skatu laukuma apmeklējums ir tikai ar iepriekšēju rezervāciju, kuru var veikt šeit.
Ķemeru parkam ir vairāk nekā 180 gadu vēsture, to projektēja un 1839. gadā sāka veidot Rīgas daiļdārznieks Kārlis Heinrihs Vāgners. Parks veidots agrāk slavenā Ķemeru kūrorta ārstniecības iestāžu viesu vajadzībām – pastaigām un relaksācijai. Ķemeru parks ir senākais un apjomā lielākais publiskais dārzs Latvijā ārpus Rīgas, tas bagāts ar dabas resursiem, un parkā joprojām pieejams vērtīgais sērūdens. Tieši esošo sērūdeņu dziedniecisko īpašību dēļ agrākos laikos Ķemeros ierīkoja kūrortu – sākotnēji pacientus Ķemeros uzņēma vietējā mežziņa mājās, kur sērūdeni no avotiem veda spaiņos un mucās, tad sildīja un piedāvāja peldes ozolkoka baļļās. Vēlāk, no 19. gadsimta beigām, tika izveidotas sērūdens un dūņu vannu iestādes, ierīkots kūrparks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
