Pagalms bez negaidītiem ciemiņiem: metodes meža zvēru atbaidīšanai  (1)

Kā portālam "Māja&Dārzs" uzsvēris Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Kurzemes reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas vecākais eksperts Vilnis Skuja, vispirms cilvēkiem jāsaprot, ka nekādā gadījumā nedrīkst barot zvērus māju tuvumā. "Liela kļūda ir viensētas tuvumā veidot zvēriem brīvi pieejamas augļu un dārzeņu komposta kaudzes. Tās pievilina savvaļas dzīvniekus kā uz dzīrēm uzklāts mielasta galds! Tāpēc kompostējamās ēdiena atliekas vajadzētu glabāt slēgtā, dzīvniekiem nepieejamā kastē."

Vai kārtīgs žogs ir risinājums? Jā, bet tas nozīmē, ka žoga apakšmala jāierok vismaz 30 centimetru dziļumā, lai lapsas, jenotsuņi un āpši nevarētu ielīst pa žoga apakšu, skaidro Skuja. "Protams, arī elektriskais žogs var atturēt meža dzīvniekus no ienākšanas pagalmā, bet maz būs tādu saimnieku, kuri savu viensētu vēlēsies iežogot ar mūri," speciālists uzsver.

Arī Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis piekrīt, ka žogs varētu būt risinājums, bet, vai tas apturēs kādu lielo meža zvēru, aizvien paliek atklāts jautājums. Nereti ap bišu stropiem tiek likti elektriskie gani, tāpat netiek aizmirsts par ābelīšu aizsargāšanu, taču Lūsis uzskata, ka izmēģināms variants būtu pa perimetru ierīkot radio sētu. Tas nozīmēs, ka mājas sargs – suns – nevarēs klīst, kur vien acis rāda, taču brīvu pārvietošanos tas neierobežos. "Līdz ar to, sajūtot nevēlamu viesi, suns signalizē par šo situāciju, un dzīvnieks parasti saprot, ka ir pamanīts, un arī nenāk iekšā perimetrā, kuru cilvēks ir "nožogojis". Kas attiecas uz lāci, grūti spriest. Neesmu gan dzirdējis, ka viņš ķertu suņus, bet katrā ziņā riešana var viņu izbiedēt, un normālā situācijā viņš sētu pametīs." VMD speciālists gan norāda – šī pieeja vilkus diez vai apturēs, savukārt stirnu gadījumā gan varētu dot rezultātu.

Kā vēl vienu risinājumus Skuja min kustību sensoru uzstādīšanu, kuri, reaģējot uz kustību, ieslēdz prožektoru un/vai skaņu signālu. Arī Skuja uzsver, ka viensētās vienmēr noder suns vai vairāki, kas var efektīvi atturēt savvaļas dzīvniekus no viesošanās pagalmā. "Nevajadzētu arī pārspīlēt potenciālos draudus, kurus var sagādāt meža zvēri. Pēdējos gados nekas nav mainījies cilvēka un meža zvēru savstarpējās attiecībās. Zvēri neiebrūk teritorijā, viņi vienkārši atnāk uzēst, un ne jau saimniekus viņi kāro likt uz zoba."

Dzīvniekus nevajag piebarot, domesticēt (pārveidot par mājdzīvnieku – red.) un pieradināt, tad viņi arī izvairīsies no cilvēkiem, teic Lūsis. "Protams, būs bojājumi – stropus lauzīs tāpat, bet varbūt netrīsies ap mājām. Izdarīs savu nedarbu un pazudīs. Pēc laika varbūt atcerēsies, ka tur kaut kas bija," tā Lūsis.

Vai iespējams savu īpašumu apdrošināt pret meža zvēra nedarbiem un kā pareizi rīkoties situācijā, ja sētu izdomājis apciemot lācis, uzzini "Delfi Plus" rakstā "Meža zvēri posta pagalmu. Žogs, apdrošināšana, ardievas komposta kaudzei?".