Vecsalienas pils
Foto: Publicitātes foto

Lai arī Latgales un Sēlijas reģions nav ar pilīm un muižām bagātākais, tomēr arī te ir vēsturiskas arhitektūras pērles, kuras noteikti vērts apskatīt klātienē. Katrā no vietām ir savs īpašais stāsts, gaisotne un piedāvātās iespējas. Sagatavo termosu ar siltu tēju un dodies izbraucienā, lūkojot pilis un muižas šajā Latvijas pusē, aicina Latgales reģiona Tūrisma asociācija.

Bebrenes muižas komplekss

Viens no nedaudzajiem kompleksiem Sēlijā, kurā pilnībā saglabājušies visi 19. gadsimta muižas apbūves elementi: kungu māja, palīgēkas, parks ar vārtiem un žogu. Pirmajā stāvā Bebrenes muižas ēkā atradās reprezentācijas telpas, bet otrajā stāvā – dzīvojamās telpas. No bufetes telpas bija eja uz pagrabu un pa pazemes eju uz attālāk esošo virtuves ēku. Pazemes ejas viena daļa saglabājusies un pieejama apskatei, ejas otrs atzars savienojis pili ar baznīcu un joprojām nav pārbaudīta leģendas par pazemes eju no pils uz kapliču.
Foto: Publicitātes foto

Dvietes muiža


Dvietes muižas komplekss veidojās 19. gadsimtā, un tā īpašnieki bija grāfu Plāteru-Zībergu dzimta. Lai arī Dvieti smagi skāra pasaules kari un daudzas muižas ēkas tika nopostītas, līdz mūsdienām saglabājušās vairākas kompleksa ēkas, kas ļauj sajust muižas senatnīgo garu.

Šobrīd Dvietes viesiem ir iespēja apmeklēt seno kantora būvi – "Muižas ēku" – , kas kļuvusi par centrālo muižas kompleksa objektu. Apskatei pieejama arī baznīca, dzirnavas un parks. Pakāpeniski tiek atjaunotas arī citas kompleksa ēkas. Muižā var baudīt atspirdzinošu vīnogu lapu tēju, vietējo vīnu, kā arī iepazīties ar vīnogu ārstnieciskajām īpašībām.

Foto: Publicitātes foto

Lielbornes muiža

Lielbornes muiža ir vienīgais muižas komplekss, kas saglabājies dabas parka "Daugavas loki" teritorijā. Šobrīd apskatāma, iespējams, 18. gadsimtā celtā vecā pils, kā arī 19. gadsimta pirmajā pusē klasicisma stilā celtā jaunā muiža.

Muižā izveidots restorāns, kur, iepriekš pasūtot, var baudīt ēdienus kulinārā mantojuma stilā; pieejami labiekārtoti numuriņi. Apkārt muižai ir plašs parks un bērnu rotaļu laukums.
Foto: Publicitātes foto

Arendoles muiža

Arendoles muiža atrodas gleznainā vietā Dubnas upes ielokā, ieskauta simtgadīgā parkā. Muiža ir viena no arhitektoniski interesantākajām muižām Latgalē, kas nepārbūvēta saglabājusies līdz mūsdienām un ar greznību un savdabību izceļas Latgales muižu arhitektūrā. Muižā var iepriekš pieteikt maltīti; pieejami labiekārtoti numuriņi, kā arī senlaicīga pirtiņa.
Foto: Publicitātes attēli

Krāslavas pils komplekss


Krāslavas pils komplekss ir 18. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un skaista, ainaviska vieta ar daudzveidīgu piedāvājumu. Kompleksa centrālās ēkas celtniecība pabeigta 1791. gadā. Pils sienu interjera gleznojumi ir 18. gadsimta Latgales laicīgās arhitektūras izcilākais piemineklis. Līdzās pilij tika uzbūvētas arī saimniecības ēkas: pils pārvaldnieka un dārznieka mājas, laidari, stallis, ledus pagrabi un oranžērija.

Šobrīd pils komplekss atdzimis jaunā veidolā: te atrodas Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs, Tūrisma informācijas centrs, Amatniecības centrs ar dažādām darbnīcām un iespēju degustēt novada mājražotāju labumus. Ir skatu laukums ar burvīgu skatu uz Krāslavas pilsētu.

Foto: Publicitātes foto

Vecsalienas muižas pils


Vecsalienas (Červonkas) muižas pils celta 1870. gadā neogotikas stilā un izvietota līdzās 19. gadsimtā veidotā parkā. Veclaicenes muižas pils ir gleznaina ēka ar dinamisku un sarežģītu apjoma kompozīciju. Blakus pilij un muižas apbūvei izpleties trīs hektārus liels brīvā plānojuma parks ar vismaz 14 eksotisko koku sugām; mūsdienās stādījumi ir būtiski papildināti.

Parka teritorijā atrodas ēkas pamati, kas esot bijusi pareizticīgo baznīcas ēka, iespējams, Červonkas Sv. Nikolaja baznīca. Pēc kara šajā ēkā bijis kolhoza kantoris, kultūras nams, bibliotēka. Tagad ēkā atrodas Vecsalienas pagasta pārvalde, pasta nodaļa, bibliotēka.

Foto: Publicitātes foto

Lūznavas muiža

Lūznavas muiža ir Latgales jūgendstila pērle, kas 20. gadsimta sākumā celta kā vieta mākslai un mūzikai. Laika gaitā tā piedzīvojusi vēsturiskās pārmaiņas, kļūstot par skolu, kara štābu, atkal skolu, pagasta pārvaldi un bibliotēku, bet 2015. gadā atdzimusi no jauna, lai iedvesmotu un kļūtu par vietu saturīgiem un daudzveidīgiem kultūras pasākumiem.

Muižā un tās apkārtnē pieejams plašs izklaižu un atpūtas piedāvājums, tajā regulāri notiek arī dažāda veida kultūras pasākumi. Muižā ir restorāns, naktsmītnes un Tūrisma informācijas centrs.
Foto: Publicitātes foto

Preiļu muižas komplekss un parks

Preiļu vēsturiskā mantojuma lielākais lepnums ir Preiļu muižas komplekss, savukārt tā parks ir lielākais pilsētvides parks Latvijā. Līdz mūsdienām Preiļu parks saglabājis romantiskā ainavu dārza veidolu, kuru ieguvis 19. gadsimta vidū. Parka platība ir nedaudz vairāk nekā 40 hektāri, no kuriem apmēram 13 aizņem parka dīķi un kanāli.

Preiļu muižas apbūve ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet Preiļu pils ir izcils Latgales 19. gadsimta historisma laika muižu arhitektūras paraugs.

Jau vairāk nekā divus gadus Preiļu pils piedzīvo renovāciju, bet ekskursijām tāpat var pieteikties Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā pa tālruņa numuru 65322731, lai izstaigātu un izzinātu muižas kompleksu un parku.

Foto: Publicitātes foto

Balvu muižas apbūve

Muižas pils celta 18. gadsimta beigās un vairākkārt atjaunota, pielāgojot to skolas vajadzībām. Muižas teritorijā atrodas lazdu alejas ieskauts Lāča dārzs, kas ir kādreizējais muižas augļu dārzs. Parkā 2017. gadā uzstādīts vides objekts "Gaiss", kas ir lielākais vēja zvanu ansamblis pasaulē.

Muižas ēkā uzsākti remotdarbi, tādēļ pašlaik pieejams tikai pagrabstāvs, kur atrodas ēdnīca, kas ir atvērta katru darbadienu. Vēl var apmeklēt muižas apbūves teritoriju – muižas klēti (tur atrodas Balvu novada muzejs), Lāča dārzu un kādreizējo muižas parku ezera krastā.

Foto: Publicitātes foto

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!