Leģendām apvīta pastaigu vieta un avots – dabas parks 'Svētavots'

Dabas parkā "Svētavots" no smilšakmens nišas iztek avots ar tādu pašu nosaukumu, un, kas īpaši, tas neaizsalsts pat ziemā. Avota mājaslapā minēts, ka tas izplūst no 88 metru dziļuma tīrā, lielā, dabiskā baltas smilts iezī, un tā ražība ir trīs litri ūdens sekundē.

Ar avotu un tā rašanos saistās vairākas leģendas, bet viens ir zināms skaidri – ala, no kuras tas iztek, ir pirmā ala Latvijā, kas minēta zinātniskajā literatūrā. 1764. gadā to aprakstīja vācu etnogrāfs, Sibīrijas pētnieks un Krievijas Zinātņu akadēmijas profesors Gerhards Frīdrihs Millers. "Svētavota" mājaslapā norādīts, ka Millers 1764. gadā rakstījis, ka šo vietu saucot "die Eiserne Pforte", kas nozīmē "Dzelzs vārti". Tiek pieļauts, ka Millera apraksts rosināja novadpētnieka Johana Kristofa Broces interesi par šo alu, kuru viņš apmeklēja, aprakstīja un uzzīmēja 1772. gadā. Tas ir senākais šobrīd zināmais Latvijas alas attēls.