Leģendām apvīta pastaigu vieta un avots – dabas parks 'Svētavots'

Dabas parkā "Svētavots" no smilšakmens nišas iztek avots ar tādu pašu nosaukumu, un, kas īpaši, tas neaizsalsts pat ziemā. Avota mājaslapā minēts, ka tas izplūst no 88 metru dziļuma tīrā, lielā, dabiskā baltas smilts iezī, un tā ražība ir trīs litri ūdens sekundē.

Ar avotu un tā rašanos saistās vairākas leģendas, bet viens ir zināms skaidri – ala, no kuras tas iztek, ir pirmā ala Latvijā, kas minēta zinātniskajā literatūrā. 1764. gadā to aprakstīja vācu etnogrāfs, Sibīrijas pētnieks un Krievijas Zinātņu akadēmijas profesors Gerhards Frīdrihs Millers. "Svētavota" mājaslapā norādīts, ka Millers 1764. gadā rakstījis, ka šo vietu saucot "die Eiserne Pforte", kas nozīmē "Dzelzs vārti". Tiek pieļauts, ka Millera apraksts rosināja novadpētnieka Johana Kristofa Broces interesi par šo alu, kuru viņš apmeklēja, aprakstīja un uzzīmēja 1772. gadā. Tas ir senākais šobrīd zināmais Latvijas alas attēls.

Pirmais avota nosaukums bija Dzelzs vārti, bet pirmās brīvvalsts laikā tas dēvēts par Māras avotu, vēlāk par Svētavotu, nosaukuma maiņu pamatojot ar avota ūdens dziednieciskajām īpašībām. Brīvās Latvijas laikā te uzcelta dziednīca "Cīrulīši".

Cēsu novada tūrisma mājaslapā norādīts, ka dabas parkā "Svētavots" var uzzināt par ūdens īpašībām, avota vēsturi, noklausīties leģentu un izpildīt senu rituālu, uzņemot spēkus no Svētavota.

Dabas parks ir labiekārtots ar soliņiem, piknika vietu, kā arī burbuļvannu zem klajas debess, kura piepildīta ar Svētavota ūdeni. Tā apkārtne atgādina nelielu pasaku valstību ar mistiskiem tēliem un elementiem. Uz dabas parku var doties ar mājdzīvnieku.

Ieeja dabas parkā ir par maksu. Pieaugušiem un skolēniem no 11 gadiem 3,50 eiro, bērniem no pieciem līdz 10 gadiem divi eiro, bērniem līdz četriem gadiem bez maksas. Cenā iekļauta ekskursija un rituāls gida pavadībā gan individuāli, gan grupās.