Čehijas dzelzceļš: rekordi, ainaviski braucieni, skaistākā pietura un fanu kultūra

Zirgu vilktu vagonu līnija, kas savienoja Česke Budejovice (Ceske Budejovice) Čehijas dienvidos un Lincu Austrijā, kur tolaik vēl nebija valstu robežu, bija viena no pirmajām Eiropā. Vilcienu satiksme šeit sākās 1828. gadā, un 19. gadsimtā dzelzceļa transports strauji attīstījās.

Mūsdienu Čehijas teritorijā pirmie tvaika vilcieni pa sliedēm kursēja 1839. gadā. Imperatora Ferdinanda ziemeļu dzelzceļa (tāds bija jaunizbūvētajam ceļam dotais nosaukums) pirmais posms no Vīnes uz Bržeclavu (Breclav) tika atklāts 1839. gada 6. jūnijā. 1841. gadā jau darbojās dzelzceļš no Bržeclavas uz Pršerovu (Prerov) un tālāk uz Olomoucu (Olomouc), kur valsts dzelzceļš savienojās ar starptautisko tīklu.

Pirmais vilciens ieradās Prāgā 1845. gada 20. augustā tikko pēc jaunas dzelzceļa stacijas būvniecības pabeigšanas. Lai gan pagājuši vairāk nekā 170 gadi kopš Prāgā ieradās pirmais vilciens, Prāgas Masarika stacija, kas pa šiem gadiem nav daudz mainījusies, varētu liecināt par dzelzceļa ievērojamo attīstību no revolucionāra tehniska jauninājuma līdz ikdienas transportlīdzeklim.

Izņemot nostalģiskās ekskursijas, īpašus pasākumus un vasaras braucienus dzelzceļa entuziastiem un bērniem, tvaika vilcienu satiksme Čehijā beidzās 1981. gadā. Tomēr tajā laikā jau gandrīz 80 gadus darbojās Dienvidčehijas dzelzceļš, pirmā pilnīgi elektriskā dzelzceļa līnija Čehijā. Tā tika atvērta 1903. gadā.

Čehijā vēl šodien var atrast vairākas šaursliežu dzelzceļa līnijas. Vasaras sezonā var braukt ar vilcienu, kuru velk tvaika lokomotīve, līdzīgi kā to darīja mūsu vecvecāki. Kādam tas ir jaunums, bet kādam – atgriešanās bērnībā.

Viens no garākajiem šaursliežu dzelzceļa maršrutiem ved uz Jindržichūv Hradecu (Jindrichuv Hradec) Čehijas dienvidos. Maršruts ir vairākus desmitus kilometru garš. Mazas stacijas un pieturas, kas atgādina senas pastkartes, parasti paslēptas no civilizācijas mežos vai starp krūmiem, ceļojumam piešķir vēl vairāk romantikas. Piemēram, Kaprounas stacija, kas atrodas mežā, tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām stacijām. No pieturām izplatīts tūristu un veloceliņu tīkls savieno citus interesantus apskates objektus tuvumā, un dažās stacijās atrodas naktsmītnes.

Dzelzceļam Čehijā ir daudz fanu, kuri sevi dēvē par "šotoušiem" (no angļu val. "shot" foto uzņēmums, bilde). Viņi pulcējas klubos un interesējas par visa veida informāciju, kas saistīta ar dzelzceļu un labprāt fotografē dažādus dzelzceļa rekordus.

Čehijā dzelzceļš ved cauri vairāk nekā 160 tuneļiem un 7000 tiltiem. Garākais dzelzceļa tilts – 1100 metrus garš – atrodas Prāgā. Tas ir Negreļa viadukts, kas savieno pieminēto Masarika staciju un Vltavas upes kreiso krastu. Dzelzceļa stacija, kas atrodas visaugstāk virs jūras līmeņa – 995 metrus –, ir Šumavā, Kubova Hutē (Kubova Hut').

Tūristu vidū populārs ir maršruts no Strakonices (Strakonice), uz kuru var viegli nokļūt arī ar vilcienu no Prāgas, līdz Kubova Hutei un līdz pat Volariem (Volary), baudot lēnu un ainavisko braucienu pa kalnaino Šumavu jeb Bohēmijas mežu.

Dzelzceļa muzejs Lužnē (Lužná), netālu no Rakovnikas (Rakovnik), ir lielākais dzelzceļa muzejs Čehijā. Tajā atrodas 80 centimetrus plata sliežu cilpa, pa kuru apmeklētāji var izbraukt ar šaursliežu vilcienu.

Muzejā var apskatīt gan tvaika lokomotīves, gan pasažieru un kravas vagonus, kā arī dažādus priekšmetus, kas liecina par dzelzceļa vēsturi, piemēram, signalizācijas un drošības iekārtu. Vērts aplūkot arī vilcienu modeļu un dzelzceļa darbnīcas, kurās tiek remontēti un atjaunoti vecie eksponāti.