"Katram kokam, kas iestādīts Likteņdārzā, ir savs stāsts. Varbūt kādiem tas ir skumjš, jo koki stādīti par godu vecākiem vai vecvecākiem, kuri reiz tika izsūtīti uz Sibīriju, varbūt aiz tiem ir vēl kāds cits skumjš notikums," stāsta Likteņdārza galvenā dārzniece un saimniecības vadītāja Benita Peciņa, piebilstot, ka dārzs ir sadalīts trīs zonās: pagātnei, tagadnei un nākotnei. Un nākotnes zonā nav ne miņas no bēdām un skumjām. "Nākotnes zonā ir izveidojies pasakains parks ar kociņiem, kurus sastādījušas jaunās ģimenes par godu laulībām vai bērniņa nākšanai pasaulē. Par godu priecīgiem notikumiem! Tieši to arī vēlamies – lai parks nebūtu tikai par skumjām, bet arī skatījumu nākotnē. Koks, kas tiek iestādīts, ir paliekošs un dārzā būs vēl ilgi pēc cilvēka aiziešanas mūžībā."
Pašlaik gan savu kociņu jaunajām ģimenēs Likteņdārzā iestādīt nav iespējams, jo parka teritorija jau ir piepildīta. Taču koka vietā var iestādīt paša sagādātu parka rozi. Jau pavisam tuvā nākotnē pie katras iestādītās parka rozītes plānots pielikt klāt arī stādītāju iniciāļus vai rozes nosaukumu, lai pēc vairākiem gadiem ģimene, iespējams, jau kuplākā lokā varētu atkal apraudzīt Likteņdārzu un savu iestādīto rozi.