Garas un īsas, līdz jūrai un pa mežiem un purviem – Latvija ir bagāta skaistām dažāda garuma dabas takām. Daudzas izstaigājamas viegli, uz citām doties, rēķinoties, ka priekšā gaida neliela fiziska piepūle. Tomēr tās visas ir izstaigāšanas vērtas. Raugi "Tūrisma gida" apkopoto izlasi ar Latvijā esošajām dabas takām un izvēlies kādu no tām apmeklēt šajās garajās brīvdienās. Un, kas zina, varbūt būsi atklājis savu jauno mīļāko maršrutu.
"Tūrisma gids" sazinājās ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP), lai uzzinātu vairāk par viņiem pieejamo statistiku, kas iezīmē tendences, kuri objekti latviešus dabā vilina visvairāk. Kā esam novērojuši mēs paši, interese par pastaigu maršrutiem un dabas takām Latvijā ir izteikta un nemainīgi ieinteresē lasītājus.
DAP pārstāve Elīna Ezeriņa pastāsta, ka dabas tūrisma veicināšanai DAP izveidojusi un uztur mobilo aplikāciju "Dabas tūrisms" (iOS, Android). "Ik gadu aplikācijai bija vidēji 5000 jaunu lejupielāžu, kas liecināja par vidējas intensitātes interesi par dabas tūrisma aktivitātēm. Covid-19 pandēmijas laikā 2020. un 2021.gadā jaunu lejupielāžu skaits bija četras reizes lielāks un sasniedza teju 20500. Tas uzskatāmi parādīja, ka ierobežojumi sabiedriskajās aktivitātēs, kā arī ārzemju ceļojumu liegums būtiski mainīja ikdienas ieradumus un veicināja interesi doties dabā. Šī gada jau apkopotie dati un pēdējo mēnešu aplēses liecina, ka intensitāte samazinās un lejupielāžu skaits būs aptuveni 8000."
Ezeriņa norāda, ka arī dabas takās (gan īsākās, gan garākās) vērojama līdzīga tendence. "Dabā izvietotie apmeklētāju skaitītāji liecina, ka pandēmijas un tai sekojošo ierobežojumu dēļ daudzi objekti un maršruti tika būtiski pārslogoti. To apmeklējums pieauga vairākkārtīgi, īpaši Pierīgā un Vidzemē. Izzuda sezonalitāte dabas tūrismā. Lai gan daba pieejama un skaista jebkurā gadalaikā, tomēr iepriekš aktīvais dabas tūrisms bija no aprīļa vidus līdz oktobra vidum. Šobrīd vērojams ļoti augsts dabas taku un objektu noslogojums jebkurā gadalaikā.
Atceļot dažādus pandēmijas ierobežojumus, tostarp ceļošanu uz ārvalstīm, dabas tūristu skaits ir sarucis. Taču tas nav atgriezies pirmspandēmijas rādītājos, kas liek domāt, ka daļa sabiedrības došanos dabā nu iekļāvusi savās ikdienas aktivitātēs."
Tā kā 2022. gada dati tiks apkopoti tikai nākamā gada sākumā, DAP vēl nevar sniegt detalizētu informāciju par kopīgajiem rādītājiem, var iezīmēt tikai tendences. "Lielākoties vietās, kur uzstādīti apmeklētāju skaitītāji, vērojams būtisks samazinājums. Atsevišķās vietās un laikos tas sasniedz pat vairākas reizes, piemēram, Ķemeru nacionālā parka Slokas takā, kur 2021. gada aprīlī bija vairāk nekā 8000 apmeklējumu, šī gada aprīlī bija vairs tikai 2409. Dumbrāja laipā pagājušā gada septembrī bijuši teju 3000 apmeklētāju, šogad tikai aptuveni tūkstotis," pieejamos datus nosauc Ezeriņa.
"Tai pašā laikā vairāki objekti un tiem pieguļošās takas apmeklējis būtiski lielāks apmeklētāju skaits nekā līdz šim. Piemēram, Kristakrūga skatu tornī pie Teiču purva 2021. gada augustā bijuši 7529 apmeklējumi, savukārt, šogad – 10 539. Līdzīgi augustā bijis arī Veczemju klintīs – 10562 pagājušajā gadā, 18055 – šogad, un jūlijā Kolkas priežu takā 4555 apmeklējumu 2021. gadā; 8772 – šogad. Šogad palielinājies Ķemeru Nacionālā parka Zaļās kāpas apmeklētāju skaits. Jūlijā pat vairāk nekā divas reizes. Iespējams, tas skaidrojams ar garo pārgājienu maršruta "Mežtaka" posmu šajā vietā."
- Par Mežtakas posmiem ziemeļu un dienvidu daļā lasi rakstā "Pārgājienā pa Latvijas dienvidiem: 'Mežtakas' posmi, kuros atklāt labākos sēņu mežus un lielāko alu labirintu" un "Garākā lapegļu aleja un iespaidīgs smilšakmens atsegums. 'Mežtakas' posmi Latvijas ziemeļos".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
