Izrādās, ka arī 21. gadsimtā cilvēki dzīvo alās, vismaz Santorini salā Grieķijā. Reiz radušās kā salas visnabadzīgāko iemītnieku patvērums, mūsdienās Santorini klinšu mājas kļuvušas par īstenu tūristu magnētu, ikoniskās ainavas galveno sastāvdaļu, minimālisma arhitektūras paraugu un luksusa naktsmītni bagātniekiem, kuri ar vieglu roku par vienu nakti alu mājā gatavi maksāt vairākus simtus eiro. Kur īsti sakņojas Santorini arhitektūras pievilcības spēks un maģija?
Santorini ciemati izvietoti diezgan augstu virs jūras līmeņa. Lai gan šāda izvēle varētu šķist dīvaina, tomēr tai bijis racionāls pamatojums – pirāti. Jo tālāk ciemi atradās no jūras, jo drošāka tajos bija dzīve. Galu galā pirātiem nebija tik daudz laika, lai lodātu pa klintīm.
Santorini apbūves īpatnības noteica ne vien Egejas jūrā sirojošie pirāti, bet arī teju absolūts citu būvmateriālu trūkums, seismiski aktīvā teritorija, cilvēku ieradums dzīvot kopienās, kā arī salas klimatiskie apstākļi – nežēlīgi karstās vasaras un ar negantiem vējiem apveltītās ziemas.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
