Portāls "Māja&Dārzs" šogad viesojies dažādās Latvijas vietās – esam bijuši uz hortenziju paradīzi Jelgavā, gan paspējuši noķert pēdējo gladiolu burvīgu Rūjienā, tāpat esam iepazinušies ar aromātisko mētru daudzveidību un ielūkojušies, kā gada laikā no zemeņu stīgām aizaugušā zemes pleķītī var radīt pasaku dobi, kas, šķiet, tur zaļojusi jau gadu desmitiem ilgi! Turklāt stāstu varoņi ne vien atrāda savu gadiem ilgi loloto darbu, bet dalās arī ar sūru pieredzi gūtajos padomos un muļķīgajās kļūdās, kuras citiem nepieļaut.
Lai šie stāsti, lasītāji, kalpo kā lielisks iedvesmas avots 2023. gadā – par ziedošu, krāšņu un sakoptu Latviju nākamajā gadā un turpmāk!
Dzīvē nauda nav galvenais, svarīgs ir process. Zirņi un viņu hortenzijas
"Ja dari to, kas patīk, darbs padodas. Mums ar sievu patīk to darīt, un te ir rezultāts," teic Ilmārs Zirnis, kura privātmājas pagalmā Jelgavā paslēpta īsta hortenziju karaļvalsts – te vienuviet atrodamas vairāk nekā 100 šķirņu hortenzijas, turklāt dažas no tām Latvijā ir pilnīgs jaunums. Zirņu hortenziju dārzā redzams viss – ap diviem metriem augsti hortenziju krūmi, kuri rotājas ziediem, kas atgādina zvaigznes, mazi un kompakti krūmiņi ar milzum lielām, baltām kupenām galos, hortenziju dzīvžogs un krūmi, kas balstās uz vienas "kājas" – tik cēli un stalti kā flamingo.
No zemeņu lauka par dobi angļu stilā viena gada laikā. Ilonas dārza lepnums Krimuldā
Ehināciju puduri, košas lavandu rindas un kārtīgas hortenziju gubas, starp kurām rāmi spēlējas graudzāļu vārpas, – pirmajā brīdī varētu šķist, ka Ilonas dārza galvenā dobe dzīvo jau sen, taču vēl tikai pirms gada šajā vietā stīgoja 15x15 metrus liels zemeņu lauks. Ilona nav ne dārzniece, ne ainavu arhitekte, taču viņai piemīt trīs lieliskas īpašības, kas ļāvušas tikai ar saviem spēkiem izveidot dobi tā, lai citiem šķistu, ka augi tajā dabiski saauguši paši: pacietība, zinātkāre un spēja mācīties no savām kļūdām.
Sava koncertzāle un taka saullēkta sagaidīšanai. Ozoliņu lauku sēta pie Cēsīm
Vaives pagasta "Lieljoķos", kas reiz bijusi Ruckas muižas pārvaldnieka māja, Imants un Ilze Ozoliņi dzīvo jau 40 gadus. Kā paši smej – viņi šeit izbaudījuši visu. Kādreiz šeit bijusi kārtīga lauku sēta – ar govīm, aitām, cūkām. Vēlāk kūtiņa pārveidota par Imanta galdniecības darbnīcu. Pašlaik tajā ierīkota pašiem sava mazā koncertzāle, bet caur visu teritoriju Imants izveidojis aptuveni kilometru garu taku.
Vairāk nekā 550 dažādu skaistuļu šķirņu vienā Rūjienas dārzā. Modris Paeglis un viņa gladiolas
Pirms 40 gadiem, apkārtējo mudināts, rūjienietis Modris Paegle sāka veidot savu gladiolu kolekciju. Tobrīd ziedi bija lielā cieņā – vienu sīpoliņu izsolē varēja nosolīt pat par 120 rubļiem. Sabrūkot Padomju Savienībai, uz laiku izjuka arī Modra kolekcija, jo situācija lika meklēt darbu Rīgā. Taču no savām gladiolām uz ilgu laiku viņš nespēja atvadīties, un pamazām, sava prieka pēc, kolekcija no nulles atkal izaugusi līdz aptuveni 600 šķirnēm. "Saimniecība ir liela, bet, ja kāds man teiktu – iedod 50 vai 100 sīpolus, reti kurai šķirnei varu tos iedot," pastāsta kolekcionārs. Gladiolas tiek audzētas ierobežotā platībā. Par saimniecību Modris rūpējas kopā ar sievu Maiju, palīgus pieaicinot vien novākšanas laikā.
Tāds skaistums netop vienā dienā! Valentīnas lolotais daiļdārzs Olainē
1985. gadā Valentīna Kušnere ar vīru iegādājās 560 kvadrātmetrus lielu zemesgabalu Olainē, bet vēl pēc pāris gadiem no kaimiņiem piepirka 620 kvadrātmetrus lielu zemes pleķīti. Nu jau pagājuši 37 gadi, un, ieejot kopumā 1180 kvadrātmetrus plašajā teritorijā, skatienu var vērst, uz kuru pusi vien vēlies, – priekšā sakoptas dobes, interesanti lapu koki un skujeņi, bet ziedu kupenās slīgst krūmi, kurus ieskauj kārtīgi nopļautais mauriņš. Tas viss pašu rokām paveikts.
Kristīnas dārzs Gudeniekos ar dzīviem pāviem, sapītām narcisēm un papagaiļknābi
"Es neesmu tā, kas skries līdzi stereotipiem un stādīs visu tikai tādēļ, ka tā vajag. Nē, es stādīšu to, kas man patīk, bet, ja galu galā nepatiks, izsviedīšu ārā," tā par savu dārziņu teic Kristīna Rudavičūte-Putniņa. Viņas dārzā ir tikai viens skujkoks, un tas pats par prieku vīram. Savukārt puķudobēs gozējas gana daudz interesantu augu, dažas šķirnes – pat īsti retumi, kas iegādāti nejauši. Šur tur dobēs un krūmu puduros var atrast arī pa krāšņai spalvai, jo turpat ganās arī Kristīnas lolojumi – trīs pāvi.
Apstākļu sakritība noveda pie lauka ar mētrām. Guna par uzdrīkstēšanos lēkt nezināmajā
"Biju vīram teikusi – ja man reiz uznāks vēlme kaut ko audzēt, tās varētu būt piparmētras," stāsta Guna, kura, kā pati smaidot saka, klausot iekšējai balsij un uzticoties apstākļu sakritībai, nu tikusi pie vesela lauka dažādu mētru. Mētras Gunu bija sajūsminājušas jau sen – tām ir tik daudz veidu, smaržu un garšu. Tik daudz pielietojumu – svaigas mētru lapas lieliski papildina dzērienus un piešķir nepieciešamās garšu nianses kulinārijas meistardarbos, bet žāvētā veidā kalpo par lielisku tēju ziemas saltajos vakaros. Tomēr ilgu laiku sapnis par savu mētru dārzu palika vien ideju līmenī.
Amatiere ar 30 gadu stāžu. Edītes puķu lauki un veikals Valmieras pusē
Reti kurš valmierietis nav nopircis vai saņēmis puķi no ziedu salona “Vētras”. Saimniece Edīte Kalniņa par to, lai ziedi būtu klātesoši valmieriešu dzīves notikumos, rūpējas jau 30 gadus. Vēl vairāk – lielākā daļa ziedu un zaļumu izaugusi turpat Valmierā un Burtniekos.
Pudelē notvertās augu dvēselītes. Vita par ziedūdeņiem un pelnīšanu ar sirdsdarbu
Vita Ozerinska jau septīto gadu rada ziedūdeņus no visa, ko daba dod, sākot ar ievām un beidzot ar baltegli. Viņa savu ziedūdeņu pudelītēs prot iesprostot gan vībotnes, gan lavandas dvēselīti un likt tai sarunāties ar cilvēku. Uzaugusi leģendārā dārzā, savu īsto vietu un aizraušanos atradusi dabā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
