Neparastas svētku tradīcijas Norvēģijā: dāvanas ar čeku, mājas gariņi un dāvanas no valsts

Novembrī Norvēģijā no algas tiek atskaitīta vien aptuveni puse no nodokļiem – valsts tādā veidā palīdz iedzīvotājiem nopirkt Ziemassvētku dāvanas draugiem un tuviniekiem. Tā kā norvēģi ir ļoti disciplinēta tauta, pieņemts visu šo naudu pilnībā iztērēt ciemakukuļiem, citādi, kā saka norvēģi, iznāk, ka "mēs krāpjam valsti, taču tā darīt nedrīkst".

"Norvēģijā pieņemts dāvināt dārgas dāvanas, pat bērniem. To vērtība var būt tūkstošiem kronu, proti, simtiem eiro, un pēdējos gados aizvien spēcīgāka kļūst kustība pret patēriņu, kas aicina tērēt apdomīgāk," stāsta Darja. Pretstatā tam, aptuveni pusotru mēnesi pirms gadu mijas svētkiem, tirdzniecības centri sāk strādāt arī svētdienās, kas citkārt Norvēģijā nenotiek.

Norvēģi ir praktiski cilvēki, tādēļ pieņemts jau iepriekš sagatavot vēlamo dāvanu sarakstu, ar kuru viņi dalās ar draugiem un paziņām. Tas, protams, palīdz izvairīties no vilšanās, kaut arī iebraucējiem no citām valstīm šķiet neierasti.

Taču norvēģiskā praktiskuma kalngals ir dāvanu dāvināšana kopā ar čeku (En byttelapp) – ja dāvana nepatīk, čeks ļauj to apmainīt pret kaut ko citu.

Jau novembra sākumā uzņēmumi sāk organizēt ballītes, kuras pieņemts rīkot ar vērienu – dārgos restorānos, ar plašu alkoholisko dzērienu klāstu. Starp citu, alkohols Norvēģijā ir ļoti dārgs – glāze visnotaļ viduvēja vīna maksā 10–15 eiro. Jo bagātāks uzņēmums, jo grandiozāka ballīte – to rīkošanai te nav pieņemts taupīt. Šādas svinības dēvē par "Julebord", proti, Ziemassvētku galdu.

"Ziemassvētkus Norvēģijā pavada mājās, ar ģimeni. Tie patiešām ir ļoti sirsnīgi, svētību nesoši svētki. Visas iestādes un veikali ir slēgti, lai ikviens fjordu valsts iedzīvotājs varētu būt kopā ar ģimeni. Pilsēta burtiski pārņem klusums! Bet Jaungadu vietējie iedzīvotāji sagaida diskotēkās un skaļās draugu kompānijās, skatās salūtu un rīko uguņošanu pilsētas centrā. Bet 2. janvārī visi dodas uz darbu, turklāt jau pulksten 7.30 no rīta. Jā, Norvēģijā darba diena sākas septiņos, ļoti reti – astoņos no rīta, bet beidzas jau pulksten 15–16," piebilst Darja.

Ziemassvētku nedēļa loģistikas ziņā ir ļoti saspringts laiks – norvēģi no visām valsts malām dodas mājās pie vecākiem, dzīvesbiedriem un bērniem, lai tuvinieku lokā svinētu šos svarīgos svētkus, tādēļ lidostas un dzelzceļa stacijas ir pārpildītas un jāierodas ļoti savlaicīgi, lai nenokavētu reisu. Arī biļešu cenas šajā laikā ir augstākas. Starp citu, norvēģi ļoti mīl ceļot ar vilcienu, jo tas ir apkārtējai videi draudzīgāks, un norvēģiem tas ir svarīgi. "Arī skati ir elpu aizraujoši tad, kad vilciens brauc gar fjordiem."

Pēc svētkiem veikalos var iepirkties ar milzīgām atlaidēm. Piemēram, piparkūku 400 gramu iesaiņojums maksās vien 0,50 eiro. Apģērbs, kosmētika, tradicionālie Ziemassvētku cienasti – visu var nopirkt ar lielām atlaidēm.

Taču arī pirms svētkiem veikali piedāvā superatlaides tradicionālajiem Ziemassvētku ēdieniem. "Piemēram, divi kilogrami žāvēta laša filejas maksās vien 10 eiro. Ribiņas, desiņas, zivis – visus tradicionālos ēdienus, kurus pieņemts likt galdā, var nopirkt par ļoti draudzīgām cenām," stāsta bijusī Latvijas iedzīvotāja.

Ikviens Ziemassvētku ēdiens ir tik sātīgs, ka pēc kārtīgām pusdienām daži nemaz nespēj piecelties no galda, it īpaši tādēļ, ka Ziemassvētkos norvēģi mīl visai stiprus, tradicionālus dzērienus.

Svētku galdā norvēģi liek:

"Taču lielāki svētki vēderam ir cepti našķi! Pēc norvēģu tradīcijām galdā jāceļ septiņu veidu cepumi un pīrāgi – vispopulārākais, protams, ir "Pepperkake" – mūsu piparkūku analogs. Tāpat gatavo "Multekrem" – desertu no lācenēm un saputota saldkrējuma. Mandeļu pīrāgam "Kransekake" ir 18 apaļas kārtas, tās ir cita par citu mazākas un saliktas viena uz otras veido konusu. Vizuāli mazliet atgādina lietuviešu šakoti. "Riskrem" ir rīsu putra ar saputotu saldkrējumu un sarkanu ogu mērci. Vēl galdā ceļ marcipānu," stāsta Darja.

Norvēģiem ir vēl viens īpašs Ziemassvētku ēdiens – rīsu putra ar sviestu un kanēli. Vienā no šķīvjiem liek mandeli – kurš to atradīs un neaizrīsies, saņems dāvanu. Šai putrai ir vēl viena nozīme: tā ir tik sātīga, ka palīdz ilgāk nereibt no akvavita un citiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Protams, arī dzērieniem galdā jābūt norvēģiskiem:

Norvēģiem ir savs Ziemassvētku varonis – Julenise (Julenissen). Tie ir mazi mājas gariņi, kas dzīvo visā Norvēģijā un līdz Ziemassvētkiem strādā visādas blēņas, bet svētkos nes dāvanas, ja tiem pielabinās ar kanēli un mandelēm papildinātu rīsu putru. Pats galvenais Julenise dzīvo Frognas komūnā, netālu no Oslo, un bērni viņam raksta vēstules ar savām vēlmēm.

"Norvēģi – gan pieaugušie, gan bērni – vienmēr atstāj mājas gariņam putru, jo ir pārliecināti, ka paēdis rūķītis noteikti atnesīs veiksmi un laimi. Uz daudzām Ziemassvētku kartītēm rūķītis ir attēlots ar apmierinātu sejiņu, ar gardu muti ēdot putru no karoties. Tādējādi nekādu Santa Klausu vai Ziemassvētku vecīti jūs šeit neatradīsiet," piebilst Darja.