Atpūta Francijas dienvidos: vēsturiski amfiteātri, izsmalcināti vīni, stalti zirgi un flamingo

Nedaudz atvilkuši elpu no garā ceļa, devāmies izpētīt Francijas dienvidus. Pirmā pieturvieta – Gāras tilts jeb Pont du Gard. Tur ļāvāmies 25 grādu saulītei un nesteidzīgai pastaigai ap diženo, aptuveni 2000 gadus veco akveduktu.

Pēcpusdienas turpinājums – iepazīstot Nīmu. Nīmā visi ceļi, protams, ved uz amfiteātri, kas ir ne vien pilsētas ievērojamākais apskates objekts, bet arī nozīmīgs kultūras centrs, kur tiek rīkoti koncerti un sporta sacensības. Tomēr tāpat Nīmā jāredz vecpilsēta, dažādi parki, jāizjūt tūristisko ieliņu šarms.

Vakaru noslēdzām vietējā restorānā, baudot Nīmai raksturīgu maltīti: zivju zupu ar kārtīgu devu siera, melnā vērša gaļu ar rīsiem un desertā – ābolu pīrāgu. Tam visam klāt, protams, provējām gardo Francijas sarkanvīnu.

Otro dienu iesākām ar jaunas vietas iepazīšanu. Ciemojāmies Oranžā – nelielā ciemā. Iespaidīgākā pilsētas celtne ir antīkais romiešu teātris. Savulaik izrādes uz teātra skatuves notika 180 dienas gadā, dažreiz pat visas dienas garumā. Ļaudis te nāca runāties, izklaidēties, atpūsties. Toreiz par ieeju nebija jāmaksā, tomēr sēdvietas dažādu sociālo grupu pārstāvjiem bija stingri nodalītas.

Dienas turpinājumā vīnu degustācija "Bouachon" vīna darītavā. Klausīties ir viens, bet pagaršot – kas pavisam cits. Franču someljē mums mācīja, kā pareizi turēt vīna glāzi, kā sajust smaržu, kā izgaršot vīna piedāvāto garšu buķeti. Ļoti izzinoša vizīte, kuras laikā noprovējām trīs dažādus vīnus.

Izrādās, ka Francijā nav ļauts vīnus uzlabot, pievienot cukuru, saldinātājus. Vīnkopji vīnogulājus nelaista, nepiesedz. Katrs gads laikapstākļu ziņā ir citāds un tādam jābūt arī vīnam. Šajā vīna darītavā strādā 350 dažādas ģimenes, darba netrūkst. Lai iegūtu labu vīnu, ar to jāstrādā aptuveni divu gadu garumā. Tas nav tik vien, kā sapildīt mucas, pēc gada izņemt un dzert. Laba vīna radīšanas procesā jāņem vērā daudz un dažādi aspekti.

Pieci procenti no "Bouachon" darītavas saražotā vīna ir baltvīns, bet pārējais – sarkanais. Vīns tiek eksportēts uz 90 pasaules valstīm, Latvija diemžēl vēl nav starp tām.

Tālāk devāmies uz vareno mūru apjozto Aviņonu, kas tiek dēvēta arī par "Pāvestu pilsētu". Pilsētas vēsturiskajos kvartālos un šaurajās ieliņās var izbaudīt patiesi senatnīgu atmosfēru. Ja varētu, labprāt te uzkavētos vēl mazliet.

Dienu iesākām ar vēsturiskās Arlas iepazīšanu. Arlas vecpilsētā eleganti gozējas kafejnīca, kuru savulaik uzgleznoja Vinsents van Gogs. Arla viņam bija īpaši mīļa. Vēl pilsētā jāapskata Saint Trophime klosteris, antīkais teātris un amfiteātris.

Vēlāk pēcpusdienā 4x4 džipu tūres ietvaros apskatījām Kamargas nacionālajā parkā dzīvojošos melnos vēršus, staltos flamingo un elegantos, garajām krēpēm rotātos baltos zirgus.
Runā, ka Kamargā dzīvo aptuveni 15 tūkstoši vēršu. Par tiem kādreiz rakstījis Džeralds Darels.

Viņi ir kā tādi melni ahāti, spēcīgām kājām, soli tik vieglu kā balerīnai. Šie vērši tiek izmantoti skriešanas sacensībām jau kopš 14. gadsimta sākuma. Cīņās tie burtiski pārlido koka margām, asi griežas, ātri reaģē. Tomēr šīs sacensības nav kā Spānijā, kur vērši tiek nogalināti. Te vēršiem tiek izrādīta milzu cieņa.

Saulīte mūs lutina aizvien vairāk un vairāk. Ceļojuma noslēdzošās dienas rītā bijām vērot iespaidīgu šovu "Gaismas karjerā". Francijas pamestajās boksītu raktuvēs ir iekārtots unikāls gaismu šovs, kurā katru gadu piedāvā atšķirīgu ceļojumu mākslas pasaulē starp fantāziju un realitāti. Šoreiz baudījām multidimensionālu izrādi par Venēciju un tās ieliņām, baznīcām, kanāliem, simboliem un ļaudīm. Skatījām trīs dažādu autoru izrādes, katra no tām bija ar citu vēstījumu, katra – ar savu burvību.

Vēlāk sildījāmies starp "Les Baux" pils mūriem pašā Provansas sirdī. Savukārt pēcpusdienā devāmies iekarot Monpeljē ielas. Pēc kārtīga skrējiena cauri pilsētai, atguvām spēkus omulīgā franču restorānā, baudot tradicionālas garšas. Un, pavisam nemanot, bija pienācis laiks doties mājup.