Šķērsojot Nagalandes un Manipuras robežu Indijas ziemeļaustrumos, var nokļūt brīnumainā vietā – Džuko ielejā, kas atrodas starp mākoņiem 2452 metrus virs jūras līmeņa un mazliet izskatās kā ne no šīs pasaules. Vasarā spilgti zaļi pakalni paver ceļu uz kalnu virsotnēm, un starp garo zāli vējā viļņojas ziedi, bet ziemā te ir tik auksti, ka viss nosarmo un, kas neraksturīgi tropu klimatam, ieleju dažkārt noklāj sniega sega.
Džuko ieleja Senapati rajonā ir slavena ar tās koši zaļajiem pakalniem, līkumotajiem kristāldzidrajiem strautiņiem un ziedu paklājiem. Jo īpaši slavena ir Džuko lilija, kas sastopama tikai šajā ielejā. Šīs retās puķes sāk ziedēt musonu sezonā un jūlija pirmās divas nedēļas parasti ir krāšņās ziedēšanas kulminācijas laiks. Tomēr gleznainā ieleja ir apmeklēšanas vērta jebkurā sezonā, ne tikai vasarā.
Džuko ieleju īpaši iecienījuši vietējie pārgājienu entuziasti, kas grib izbaudīt dabas krāšņumu un kārtīgi pasvīst, kāpjot augšup un lejup pa pakalniem vairāku kilometru garumā. Interesanti, ka, lai gan vieta ir brīnumaina, visbiežāk to izbauda tieši vietējie, jo ārzemju tūristiem zaļā ieleja vēl ir diezgan neatklāta vieta, taču paredzams, ka tuvākajos gados Indijas ziemeļaustrumi kļūst aizvien populārāki ārzemju viesu vidū, kas nozīmē, ka arī Džuko ieleja kļūs par apmeklētāku vietu tūristu vidū.