Ir grūti izskaidrot, kāpēc ūdenskritumi šķiet tik brīnumaini, taču nevar noliegt, ka tie vienmēr piesaista uzmanību. Tie ir populāri galamērķi ceļojumos un tik loloti, ka daudzus aizsargā UNESCO un konkrētas organizācijas. Un, lai gan šie dabas brīnumi rodami visā pasaulē, nevar noliegt, ka daži ūdenskritumi ir īpašāki un skaistāki par citiem. Viens no tiem ir Igvasu ūdenskritumu komplekss, kas atzīsts par pasaules dabas brīnumu.
Apbrīnojamo Igvasu ūdenskritumu kompleksu veido apmēram 275 dažādu izmēru kaskādes, variējot izmēros no 60 līdz vairāk nekā 80 metriem. Tas atrodas pie Argentīnas un Brazīlijas robežas, tāpēc pie ūdenskrituma var piekļūt no abu valstu nacionālajiem parkiem. Tuvplānā ūdenskritumu vislabāk var redzēt no Argentīnas puses, savukārt panorāmas skatu – no Brazīlijas.
Ūdenskritumu komplekss pēc formas atgādina iegarenu pakavu, kas stiepjas gandrīz trīs kilometru garumā. Tas ir gandrīz trīs reizes platāks nekā Niagāras ūdenskritums Ziemeļamerikā un ievērojami lielāks par Viktorijas ūdenskritumu Āfrikā.
Šī vieta ir tik iespaidīga un tās kultūras un dabas nozīme tik liela, ka Igvasu ūdenskritums ir ne vien atzīts par vienu no septiņiem dabas brīnumiem, bet jau 1984. gadā pasludināts par Pasaules mantojuma sarakstā iekļaujamu vietu, savukārt 2013. gadā UNESCO atkārtoti izcēla šīs vietas nozīmību, pasludinot Igvasu ūdenskritumu par izcilu universālu vērtību.
Ūdenskrituma nosaukums cēlies no vārda "Guaraní", kas tulkojumā nozīmē "lielais ūdens". Lietus sezonā, no novembra līdz martam, ūdens plūsmas ātrums ūdenskritumos var pieaugt līdz 12 750 kubikmetriem sekundē.
Veģetācija ap šo reģionu ir visai neparasta un vienmēr bijusi botāniķu uzmanības centrā, jo ir daļēji lapu koku un daļēji tropiska. Kontrasti te ir iespaidīgi – līdzās priedēm aug orhidejas, palmām – bambusi, bet liānām un krāsainajām begonijām – sūnas. Savukārt ūdeni krāšņo augi, kas sastopami tikai plūstošā ūdenī.
Par citiem pasaules dabas brīnumiem lasi rakstā "Neaprakstāmas salas, ūdenskritumi un kalni – septiņi pasakaini dabas brīnumi".