Adrenalīna pilni piedzīvojumi kompleksā '333' un ko vērts apskatīt tā tuvumā

Sporta kompleksā "333" ir Latvijā lielākais un jaunākais kartingu parks, kuru veido jaunākās paaudzes "Sodi" ražotāja īres kartingi. Braucieni ar kartingiem ir aizraujoša izklaide draugiem, ģimenēm vai iespēja izklaidēties kopā ar kolēģiem.

"Stirnu buka" laikā te būs iespējams izmēģināt "Sodi" RT10 kartingus, kas spēj ieskrieties līdz pat 75 kilometriem stundā, kā arī kartingus bērniem no 135 centimetriem. Braucieni notiek 680 metrus garā atvērta tipa trasē, par braukšanas ekipējumu galva nav jālauza – viss nepieciešamais tiks iedots trasē uz vietas, bet, ja ir sava ķivere, droši ņem to līdzi.

"333" piedāvā arī slēgta tipa motokrosa un "hard enduro" parku un iespēju īrēt motociklus un kvadriciklus braucējiem ar dažāda līmeņa sagatavotību. Pieejama arī īpaši sagatavota trase mazākajiem braucējiem no piecu gadu vecuma.

Līgo parks ir unikāla vieta Latvijas lauku kultūrainavā un kļuvis par dabisku kultūrvēsturisku latviskā mantojuma saglabāšanas vietu un izziņas avotu. 1988. gadā izveidotais parks ir pirmais pasaulē, kur apskatāmas 11 latvju rakstu zīmju akmens skulptūras.

Mūku-bruņinieku organizācijas vācu ordeņa brāļu pils celta 14. gadsimta, bet 1559. gadā Livonijas kara laikā pili nodedzināja Ivana Bargā karaspēks. 17. gadsimta sākumā kādu laiku pilī mitinājās cilvēki, bet pēc tam tā tika pamesta un pils mūrī noārdītie akmeņi izmantoti jaunu ēku celtniecībā, tādēļ līdz mūsdienām saglabājušās daļējas pils akmens mūru drupas. Arheologi vairākkārt devušies izpētes darbos uz Ropažu viduslaiku pilsdrupām, taču pilnībā tās atsegt nav izdevies.

Pils tika būvēta ar mērķi radīt nocietinājuma loku ap Rīgas pilsētu, lai nepieciešamības gadījumā liegtu pieeju Rīgai posmā starp Ādažu pili un Salaspili. Viduslaikos pils kalpoja kā saimniecības pils un novada centrs.

Piemājas zoo sastopami dekoratīvie putni, tītari, pīles, fazāni, pāvi, starp tiem dzīvo jūrascūciņas un truši. No četrkājainajiem draugiem te var sastapt Holandes pundurkaziņas, Haidšnukes aitas, Šetlandes ponijus, ēzeli, vāverēnus, valabiju un jenotu, Peruāņu pundursivēnu un dambriežus, un senāko briežu sugu pasaulē – Munžaku jeb pundurbriedīti.

"Lielie Kangari" ir lielākais osu valnis jeb grēda Latvijā, kā arī tāda paša nosaukuma dabas liegums – tas plešas 1972,4 hektāru platībā. Grēdas relatīvais augstums svārstās no 10 līdz pat 27 metriem. Absolūtais augstums sasniedz 78 metrus virs jūras līmeņa. Kopējais vaļņa garums ir ap 26 kilometriem, bet pats augstākais posms, ko parasti saprot un apzīmē ar vārdu salikumu "Lielie Kangari", ir aptuveni septiņus kilometrus garš.

Dabas liegumā izveidota pastaigu taka nepilnu divu kilometru garumā ar informatīviem stendiem par īpaši aizsargājamām retām sugām un kultūrvēsturisko ainavu. Takas sākumā izveidots veselības maršruts, kurā iekļautie vingrojumi piemēroti visu vecumu apmeklētājiem. Skaisto dabas ainavu iespējams vērot no skatu torņa.

Tiek lēsts, ka Nāgelmuižas pils parka liepu aleja stādīta 19. gadsimtā. Te aug veca liepa, par kuru vietējie mēdz stāstīt, ka tā stādīta zviedru laikā, un pie resnā koka esot nagloti vaņģinieki un noziedznieki. Zināms, ka leģenda par pieminētajiem zviedriem atbilst Nāgelmuižas celtniecības laikam.

Nāgelmuižas teritorijā aug arī dižozols, kura apkārtmērs ir 6,44 metri, un tas ir viens no vecākajiem un resnākajiem kokiem Ropažu novadā, kurš joprojām zaļo.

Zaķumuižas ciemā pie Lielās Juglas upes izveidots disku golfa parks ar deviņiem groziem. Parks pieejams jebkurā laikā ar savu inventāru, bet Zaķumuižas sporta zāles darbalaikā inventāru iespējams nomāt.

Atpūtas kompleksā "Sauleskalns" var apmeklēt pirts rituālu, iepazīties ar latviešu svētkiem un zīmēm "Saules takā", darboties radošajās darbnīcās Amatu mājā, spēlēt kanopolo, braukt pa Lielo Juglu kajaka un kanoe laivās vai spēlēt dažādas sporta spēles.