Gailīšu pagasta uzņēmuma "Ints & Co" dārzniecībā piecu šķirņu tulpes dažādos toņos – tumši sarkanas, rozā, dzeltenas, pildītas dzeltenas un dzeltenas ar sarkaniem lāsumiem – "ieņēmušas zemo startu" pie pircējiem.
Dārzniecības tirdzniecības vadītāja Anda Jākobsone atklāj, ka šogad īpaši populāras dzeltenās tulpes. Un ne velti – tās visilgāk stāvot vāzē, var priecēt pat nedēļu. To šķirnēm atbilstīgi daudzsološi nosaukumi – 'Strong gold' un 'Strong love' (no angļu val. – 'Stiprs zelts' un 'Stipra mīla').
Lai tulpes ilgāk priecētu, Jākobsone iesaka tām apgriezt kātiņus, pirms likt vāzē. Turklāt raudzīties, lai lapas nestāvētu ūdenī, bet ziediem būtu pietiekami, ko padzerties. Izvēloties piemērotu vāzi, der ielāgot, ka dažas tulpju šķirnes vāzē izaug pat par desmit centimetriem.
Dārzniecības pārstāve arī atklāj, ka mūslaiku tulpju šķirnēm ir kāda īpaša iezīme, kas tās atšķir no tradicionālajām dārzos augošajām. Vecās šķirnes siltumā un gaismā atveras un skaisto zieda formu vairs neatgūst, jaunās – gaišajā laikā pavērs savas ziedlapas, bet tumsā atkal aizvērs.
Neskatoties uz cenu superlēcieniem, ziediem tās šogad īpaši paaugstinātas netikšot, piemēram, tulpes atkarībā no to izmēra maksā no 0,70 līdz 1,20 eiro.
Arī ziedu audzētāji Bauskā "Dārznieki 1" nelielās porcijās plaucē tulpes. Baltās jau noziedējušas, tagad pircējus nepacietīgi gaida tumši sarkanās un dzeltenās. Dārzniecībā stāsta, ka pie viņiem martā pieprasītākās arvien bijušas tieši sarkanās tulpes. Tāpat te atzīst, ka teorētiski tulpes var arī pats podiņā sastādīt un izziedināt, taču problēmu var sagādāt gaismas trūkums, bet galvenais ir temperatūra – tulpēm nepatīk pārlieku liels siltums.
Ja tulpes gribas pavariēt ar ko citādāku, tad puķu audzētājiem versijas ir.
Pārsteigums no "Dārznieki 1" – cēli un iespaidīgi bordo, sārti, asins sarkani, balti, divkrāsu un pildīti amariļļi. Tos var iegādāties kā grieztus ziedus, bet, ja apdāvināmais ir apveltīts ar "zaļajiem īkšķīšiem" un pacietību, tad var pasniegt arī amarilli podiņā.
Trauslos, majestātiskos ziedus, līdzīgi kā tulpes, liek nelielā ūdens daudzumā un uzmana, lai "neizdzer" vāzi sausu. Savukārt amarillim podiņā pēc krāšņās ziedēšanas ziedkātu nogriež, ļaujot augam mierā un pārticībā (laistītam un arī nedaudz pabarotam) uzkrāt spēkus nākamajai ziedēšanai pēc gada. Amariļļi atjaunojas – tiem izaug "bērni", kuriem, piešķirot pašiem savu dzīvesvietu un tos lolojot, pēc pāris gadiem sagaidāma skaista ziedēšana. Vasarā var podiņu nolikt ārā pavēnī zem kāda krūma. Amarillis zied vienu reizi gadā, toties ilgi, turklāt čaklākais izdzen arī pāris ziedkātus ar līdz pat četriem ziediem uz kāta.
Dārzkopībā amariļļi atceļo ne tikai no Nīderlandes, bet arī tiekot atnesti, kad to bijušajiem īpašniekiem pietrūkst pacietības ar tiem auklēties. Redzot, cik jauno amariļļu sarindots siltumnīcā uz grīdas, nākamgad var "Dārzniekos 1" gaidīt vēl pārsteidzošāku ziedoni.
Kad Andai Jākobsonei jautājam, cik tulpju parasti pircēji liek pušķī, tad viņa noteic, ka "tas, kas atļaujas, pērk daudz; kas neatļaujas – labāk nopērk prīmulu podiņā." Tās dārzniecībā, kā ierasts, saaudzētas košas un ar lieliem ziediem. Tiesa, šīs gan pēc svētkiem nebūs stādāmas piemājas dobē, jo šķirne vairāk pielāgota palodzei.
Pircēju mīlestību arvien baudot arī vienas no pavasara smaržīgākajām puķēm – hiacintes. Arī tām, līdzīgi kā ar tulpēm, iecienīta dzeltenā variācija – nu varbūt tāpēc, ka vēl nav gluži ierasta. Hiacintes gan, atļaujot tām nobriedināt sīpolu pēc ziedēšanas, var izstādīt puķu dobē, augsnē to iedēstot sprīža dziļumā. Pirmajā pavasarī varbūt arī nekas dižs nesanāks, un vispār tik jaudīgi tās neziedēs kā podiņā, bet mazliet skrajākas krāsainās ziedu vārpas noteikti daiļos dārzu tad, kad tajā vēl nav tik daudz ziedošā.
Ja ziedu saņēmējai tīk rosīties pa dārzu, viņu var pārsteigt arī ar rozā neaizmirstulīšu vai pufīgu mārpuķīšu podiņu. Tās abas, siltam laikam iestājoties, ir izstādāmas ārā. Mārpuķītes gan ir ļoti audzelīgas, tās nākas pat ar varu valdīt, lai nepārņem visas dobes.
Atraitnītes, kuras dārzniecības siltumnīcu jau piepildījušas ar saldo aromātu, gaida savu laiku. To krāsu un "sejiņu" variācijas ir teju neskaitāmas. Jākobsone stāsta, ka dārzniecībā gaida izziedam arī baltos, sarkanos un rozā ranunkuļus jeb Āzijas gundegas.
Visu rakstu vari izlasīt laikraksta "Bauskas Dzīve" portālā šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
