Pārgājiens apkārt Juglas ezeram: četras muižiņas un neskaitāmas Juglas

Kādā ziemīgā dienā, sagatavojuši siltu maltīti pusdienu piknikam, abi ar draugu kāpjam mašīnā un braucam uz Juglu. Atstājam auto pie Strazdumuižas kungu mājas un dodamies piedzīvojumā. No sākuma mazliet pačolējam ap stūri muižas ēkai, lai apskatītu arī tās priekšējo fasādi. Laikam ritot, Strazdumuiža mainījusi gan īpašniekus, gan līdz ar tiem – savu nosaukumu. Pirmo reizi rakstītos avotos šī muiža minēta jau 1528. gadā, tiesa, ar savu toreizējo nosaukumu. Muižas ēka, kas apskatāma vēl šobaltdien, celta 1770. gadā. Katrai cienīgai muižai nepieciešams tikpat cienīgs muižas parks. Arī Strazdumuiža šajā ziņā nav nekāds izņēmums – 1790. gadā Strazdumuižā tika izveidots angļu stila ainavu parks, ko pagalam ātri iemīļoja rīdzinieki un pilsētas viesi. Ļaudis traucās uz Strazdumuižu, lai dotos romantiskās pastaigās un izbraucienos ar laivu. Strazdumuižas apkārtne zināma arī kā Neredzīgo ciemats, kura aizsākumi meklējami 1884. gadā, kad Johanna Karolīna Pihlava sev piederošo Strazdumuižas daļu atdāvināja Neredzīgo institūtam. Vēlāk tur atvēra patversmi, kur neredzīgie varēja apgūt dažādas amatniecības prasmes, dibināja biedrību, izveidoja Braila raksta tipogrāfiju un bibliotēku, līdz beigu galā uzcēla pat veselu ciematu, kas pielāgots vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, nodrošinot viņus ar darba iespējām vietējos ražošanas uzņēmumos un aktīvu kultūras dzīvi. Līdz šodienai no tā visa saglabājies vien pats mazumiņš.